Putins savas vizītes laikā Armēnijā sastapa ielu protestus

Erevāna, Armēnija — Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu trešdien sagaidīja ielu demonstrācijas šīs Dienvidkaukāza valsts galvaspilsētā, kurai nav jūras robežas, kad viņš ieradās uz sarunām ar Maskavas vadītās militārās alianses dalībniekiem.

Simtiem armēņu un krievu imigrantu piedalījās divu dienu demonstrācijās Erevānas centrā, protestējot pret Putina vizīti, izvirzot saukļus, tostarp “Putins ir slepkava” un “Nē karam”.

“Mums ir jāparāda, ka ne visi krievi to atbalsta,” sacīja IT darbinieks Sergejs, kurš nesen pārcēlās uz dzīvi Erevānā, piedaloties pretkara demonstrācijā Ukrainā.

Trakulīgā Putina uzņemšana viņa pirmajā braucienā uz Armēniju kopš 2019. gada notiek, jo militāro neveiksmju dēļ Ukrainā Krievijas līderis pasaules mērogā šķiet arvien izolētāks un Krievijai pat ir grūtības saglabāt ietekmi bijušās Padomju Savienības valstīs. Vidusāzija un Kaukāzs.

Atrodoties Armēnijas galvaspilsētā, Putins piedalījās Kolektīvās drošības līguma organizācijas (KDTO) – militārā bloka, kurā ietilpst Krievija, Armēnija, Baltkrievija, Kazahstāna, Kirgizstāna un Tadžikistāna – valstu vadītāju samitā, un viņam bija paredzēta tikšanās ar Armēnijas premjerministru. Nikol. Pašinjans.

“Mums ir skaidrs, ka mūsu kopīgais darbs Kolektīvās drošības līguma organizācijas ietvaros nes skaidrus praktiskus rezultātus un palīdz aizsargāt mūsu valstu nacionālās intereses, suverenitāti un neatkarību,” sacīja Putins. Viņš teica montāžā.

Tomēr Pašinjans izmantoja savu apsveikuma runu, lai uzbruktu CSTO koalīcijai par tās bezdarbību notiekošajā konfliktā starp Armēniju un Azerbaidžānu.

Ivans Lomakins

“Mums līdz šim nav izdevies izlemt par Kolektīvās drošības līguma organizācijas reakciju uz Azerbaidžānas agresiju pret Armēniju,” sacīja Pašinjans.

“Šie fakti ļoti grauj Kolektīvās drošības līguma organizācijas tēlu.”

Ārpus sanāksmes armēņi un pretkara krievi, kas pārcēlās uz Armēniju, sarīkoja vismaz trīs mītiņus, lai protestētu pret Putina vizīti, Krievijas atbalstu kaimiņvalstij Azerbaidžānai un Ukrainas karu.

Daudzi armēņi vaino Maskavu, kuru viņi savulaik uzskatīja par tuvu sabiedroto, par tās nespēju palīdzēt Erevānai tās konfliktā ar Baku.

“Krievija solīja mūs aizsargāt, bet rīkojās pretēji,” otrdienas vakarā mītiņā Armēnijas galvaspilsētā laikrakstam Moscow Times sacīja 64 gadus vecais Jurijs Tatevasjans.

Tatevasians piebilda: “Mums nav nekā pret krievu tautu, taču mēs nevēlamies būt Kremļa vergi.”

“Mēs vēlamies, lai Armēnija būtu brīva un demokrātiska valsts.”

Ivans Lomakins

Ivans Lomakins

Kopš Krievijas deviņus mēnešus ilgā Ukrainas kara sākuma, ko kritizē Rietumi un starptautiskās institūcijas, Putins ir devies maz ceļojumu uz ārzemēm, t.sk. Apvienotās Nācijas.

Krievijas līderis šomēnes atteicās apmeklēt 20 lielāko industriālo valstu grupas sanāksmi, kurā pasaules līderi bija “stingri notiesāts karš.”

Kā norādīja Kārnegi Starptautiskā miera fonda vecākais līdzstrādnieks Andrejs Koļesņikovs, Putins zaudēja savu statusu kā “pirmais starp vienlīdzīgajiem” CSTO sanāksmēs saistībā ar karu Ukrainā, lai gan reģionālie līderi joprojām ir piesardzīgi pret Kremli.

“KDSO biedri arī baidās no Putina Krievijas,” piebilda Koļesņikovs.

Tā kā Krievijai ir galvenā starpnieka loma ilgstošajā Armēnijas un Azerbaidžānas konfliktā, Erevāna ļoti vēlas nodrošināt Kremļa atbalstu.

CSTO sesija Vladimirs Smirnovs / Tass / Kremlis

CSTO sesija
Vladimirs Smirnovs / TASS / Kremlis

Armēnijā un Azerbaidžānā kopš Padomju Savienības sabrukuma ir notikuši divi kari par Kalnu Karabahas reģionu, kurā apdzīvo armēņi. Sešas nedēļas ilgas kaujas 2020. gada rudenī prasīja vairāk nekā 6500 karavīru dzīvības abās pusēs un beidzās ar pamieru, kura starpnieks bija Krievija.

“Mums jāpatur prātā, ka Krievijas miera uzturētāji ir drošības garants,” laikrakstam The Moscow Times sacīja bijušais Armēnijas parlamenta deputāts Armans Abovjans.

Pat krievu emigranti, kas šonedēļ protestēja pret Putina vizīti, zināja, ka Erevāna nevar atļauties atsvešināt Krievijas līderi.

“Atšķirībā no daudzām valstīm Putins joprojām tiek gaidīts Armēnijā,” laikrakstam The Moscow Times sacīja Krievijas IT darbinieks Sergejs, kurš atteicās nosaukt savu uzvārdu.

“Armēnija nevēlas strīdēties ar Krievijas varas iestādēm.”

Ziņojuma tapšanā piedalījās AFP.

READ  Ekskluzīvi izmeklēšanas mediji, kas bēg no Krievijas, lai izvairītos no represijām, saka redaktors

Ross Schultz

"Kaislīgs ceļojumu cienītājs. Mūzikas cienītājs. Profesionāls organizators. Ārštata sociālo mediju aizstāvis. Alus evaņģēlists."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top