Pēdējā padomju līdera Mihaila Gorbačova dzīves atstāsts Maskavā 2020. gada beigās kļuva par lielu hitu, jo skatītāji pulcējās uz izrādi, kurā tika runāts par brīvības un demokrātijas nepieciešamību Krievijā un autoritārisma izbeigšanu.
80. gadu beigās Gorbačovs no skatītājiem vēroja, kā divi no valsts slavenākajiem aktieriem atveidoja viņu un viņa mīļoto sievu Raisu.
Tagad, kad šonedēļ aizgāja mūžībā 91 gada vecumā, iestudējums šķiet kā daļa no aizgājušā laikmeta. Ne tikai reibinošām dienām Perestroika Astoņdesmitajos gados, kad Gorbačovs atcēla gadu desmitiem ilgās padomju represijas, bet vēl nesen pirms prezidenta Vladimira Putina pārstāja paciest pat visvienkāršāko kritikas veidu.
Iebrukums Ukrainā uzsvēra, cik tālu Putins gāja, izjaukdams Gorbačova mantojumu, mainot viņa piedāvātās brīvības, piemēram, vārda brīvību un tiesības uz neatkarīgu presi, un audzinot vēsturiskas sūdzības par padomju sabrukumu.
Pēc Putina domām, viņš vienkārši laboja Gorbačova kļūdas, sacīja Maskavā bāzētās politisko konsultāciju firmas R Politik dibinātāja Tatjana Stanovaja.
Gorbačovs un viņa sieva Raisa 1992. gada aprīlī pie Tokijas Disnejlendas ieejas paspiež roku Mikam un Minnijai Pelei © Yoshikazu Tsuno/AFP/Getty Images
Putins uzskata, ka Gorbačovs bija pārāk naivs pret Rietumiem un ļāva Padomju Savienībai sabrukt. Viņš uzskata, ka gudrāka, spēcīgāka un stingrāka ģeopolitiskā līnija to būtu varējusi apturēt.
Viņa skaidroja, ka viņš Gorbačovu uzskata par “vāju politiķi, kurš nespēj novērst “katastrofu”, kā Putins raksturoja Padomju Savienības sabrukumu. “Putinam šis ir vēl viens notikums, kas parāda, ka viņš ir vēstures pareizajā pusē.”
Kremlis paziņoja, ka Putins izrādīja savu cieņu ceturtdien, kamēr Gorbačovs gulēja Maskavas Centrālajā medicīnas slimnīcā, taču sestdien neieradīsies uz bijušā līdera bērēm, jo radās konflikta laika grafiku.
Un bēres nebūs pilnīgs valsts jautājums, savukārt Krievijas pariātes statuss tās agresīvā kara dēļ Ukrainā un grūtības ceļot uz Maskavu nozīmē, ka neviena ārvalstu amatpersona nav apņēmusies doties ceļojumā.
Pēdējos mēnešos smagi slimais Gorbačovs nekādus publiskos komentārus par karu Ukrainā nav sniedzis, taču privāti to nosodījis, sacīja viņa ilggadējais tulks un viņam tuvais radio redaktors.
Bet Putina laikā krievi ir zaudējuši brīvību kritizēt. Cilvēkiem, kuri izplata pretkara vēstījumus, draud gadu cietumsods par “bruņoto spēku nomelnošanu”, savukārt slavenības ir izslēgtas no valsts finansētās kultūras nozares vai ir spiestas atsaukt pretkara komentārus.
Tas apstiprina tā vīra likteni, kurš spēlēja Gorbačovu un viņa sievu 2020. gada iestudējumā.
Jevgeņijs Mironovs, kurš spēlēja Gorbačovu, neilgi pēc tā sākuma parakstīja vēstuli, kurā iebilda pret iebrukumu. Taču dažus mēnešus vēlāk viņš viesojās Mariupolē, kara izpostītajā Ukrainas pilsētā, kopā ar Putina valdošās partijas “Vienotā Krievija” vadītāju Andreju Turčaku.
Šādi braucieni un propaganda ap tiem pastiprina Kremļa vēstījumu, ka tas ir “atbrīvotājs”, nevis pilsētu iznīcināšana un okupācija, atstājot desmitiem tūkstošu ievainotu un mirušu.
Raisas lomas atveidotājai Čulpanai Hamatovai kopš iebrukuma Krievija bija jāpamet.
Šonedēļ runājot no savas trimdas Latvijā, viņa slavēja Gorbačovu kā “pacifistu”, kurš izbeidza karu Afganistānā un atnesa brīvības Padomju Savienībai.
Bet daudziem citiem Krievijā šīs vērtības nepadara Gorbačovu par varoni. Tā vietā viņš ir kritizēts par Krievijas kā lielvaras pozīcijas sagraušanu pasaules arēnā, ļaujot Padomju Savienībai sabrukt un atstājot tās milzīgo impēriju, kas sašķelta, ļaujot tādām personām kā Ukraina atrauties no bloka.
Šī vēlme atjaunot zaudēto diženumu ir pamatā Krievijas sabiedrības lielajam atbalstam iebrukumam Ukrainā. Putins karu raksturoja kā mēģinājumu mainīt Gorbačova mantojumu, atgriežot padomju bloka izjukšanas rezultātā zaudētās teritorijas.
Faktiski brīvības, ko Gorbačovs atnesa, pret viņu vērsa daudzus krievus, uzskata Andrejs Koļesņikovs, Kārnegī Starptautiskā miera fonda vecākais līdzstrādnieks.
Viņš sacīja, ka “līderi, kas dod cilvēkiem brīvību, ir nepopulāri” Krievijā. “Cilvēkiem nepatīk brīvība. Viņiem nepatīk to izmantot, jo tas ir grūti[and has]Daudz risku. Savukārt autoritārā režīmā “Tev ir pateikts, kas jādara, un tev saka, ko domāt un par ko balsot. . . Tas ir ļoti ērti.”
Valsts plašsaziņas līdzekļos, kur Kremļa vēstījumi skatītājiem tiek pārraidīti visas dienas garumā, niecīga cieņa pret Gorbačova biroju gandrīz neslēpj aizvainojumu par viņa mantojumu.
“Sešu gadu laikā viņš iznīcināja mūsu dzimteni un nodeva visu sociālistisko nometni,” sacīja Vladimirs Solovjovs, viens no Krievijas valsts televīzijas vadītājiem. “Vai viņš saprata, ko dara? Nē, viņš to nedarīja.”
Taču Hamatova uzstāja, ka brīvības, ko Gorbačovs ieviesa Padomju Savienības nāves dienās, īsti nevar atņemt.
“Lielākais dārgums, ko viņš mums ir devis, ir visas brīvības,” viņa sacīja uz Latviju izsūtītajai neatkarīgajai Krievijas ziņu stacijai Rhein TV. “Kustības brīvība, runas brīvība, seksuālā orientācija, reliģiskā pārliecība — tās nevar atņemt. Cilvēkiem ir izveidojusies zināma imunitāte pret nebūtību un melošanu.”
