Putins brīdina par nenoteiktu militāru reakciju, ja ASV un NATO turpinās savu “agresīvo līniju”

Krievijas prezidents Vladimirs Putins vainoja Rietumus spriedzes eskalācijā Eiropā un sacīja, ka viņa valsts ir gatava ķerties pie nekonkrēti militāriem pasākumiem, ja ASV un NATO turpinās savu “agresīvo sēriju”.

Otrdien Krievijas augstākajiem militārpersonām nosūtītajos komentāros Putins, šķiet, norādīja, ka viņa režīms atrodas lēmuma pieņemšanas procesā un viņam būs jāveic sava veida darbības, ja vien Rietumi nesaskaņos Krievijas drošības intereses. Krievija pagājušajā nedēļā pieprasīja garantijas, ka Ukrainai nekad netiks ļauts pievienoties 30 valstu Ziemeļatlantijas līguma organizācijai.

Kremlis arī aicinājis NATO Rietumu dalībvalstis atsaukt Austrumeiropā dislocētos spēkus, kas, šķiet, ietver arī Kanādas izvietošanu Ukrainā un Latvijā.

Rietumu līderi Krievijas prasības raksturojuši kā neapzinātas. ASV valsts sekretāra palīdze Eiropas un Eirāzijas lietās Kārena Donfrīda otrdien žurnālistiem sacīja, ka viņa sagaida divpusējas sarunas par Krievijas priekšlikumiem jau jaunajā gadā, iespējams, ar NATO un Krievijas padomes starpniecību, kas nav tikusies kopš 2019.gada.

Putina runa tika teikta, kad iekarojumu lieluma armija palika savā vietā gar viņa valsts garo robežu ar Ukrainu. Putins sacīja, ka krīze sākās nevis ar viņa militārajiem soļiem, bet gan ar NATO atkārtoto paplašināšanos austrumu virzienā kopš aukstā kara beigām.

Pašreiz notiekošais, spriedze, kas veidojas Eiropā, ir viņu vaina. Uz katra soļa Krievijai bija kaut kādā veidā jāreaģē, un uz katra soļa situācija pasliktinājās, pasliktinājās, pasliktinājās un pasliktinājās,” sacīja Putina kungs, kamēr telpa, pilna ar savas valsts ģenerāļiem, klausījās klusumā. šodien esam situācijā, kad mums kaut kas ir jāizlemj.Ko. Mēs nevaram pieļaut situācijas attīstību.”

Lai gan Krievija noliedza, ka tai būtu plāni uzsākt jaunu iebrukumu Ukrainā, Putins vēlreiz skaidri norādīja, ka NATO klātbūtne valstī – kur mācību misijās ir dislocēti Kanādas, Amerikas un Lielbritānijas karavīri – ir sarkanā līnija Krievijai. “Mēs vairs nevaram atturēties,” viņš teica. “Vai viņi tiešām domā, ka mēs paliksim dīkā, jo viņi mums draud?”

Rietumi nevar piekāpties Vladimiram Putinam

Krievija ir izvirzījusi prasības, kuras NATO ir jānoraida

Visas Kanādas, Amerikas un Lielbritānijas apmācības misijas Ukrainā tika uzsāktas pēc Krievijas veiktās Krimas sagrābšanas un aneksijas 2014. gadā. Līdzīgi NATO kaujas grupas tika izvietotas Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Polijā pēc Krimas sagrābšanas, lai nomierinātu dalībvalstis, kurām ir kopīga robeža ar Krieviju.

Donfrīda kundze sacīja, ka ASV turpinās sūtīt militāro aprīkojumu un piegādes uz Ukrainu pirms sarunām par Kremļa prasībām. Viņa sacīja, ka ASV palielinās šo atbalstu, ja Krievija sāktu jaunu uzbrukumu Ukrainai. Baidena administrācija arī brīdinājusi, ka iebrukuma gadījumā izmantos skarbus ekonomiskos instrumentus – iespējams, tostarp valsts izolēšanu no starptautiskās banku sistēmas SWIFT.

Putina kungs savus naidīgos izteikumus izteica 30 gadus pēc dienas pēc tam, kad Boriss Jeļcins un citu padomju republiku, tostarp Ukrainas, vadītāji paziņoja, ka Padomju Savienība vairs nepastāv. Šonedēļ Krievijā demonstrētajā TV dokumentālajā filmā Putins padomju impērijas galu nosauca par “traģēdiju” un “vēsturiskās Krievijas sabrukumu”.

Liela daļa viņa retorikas saviem militārajiem vadītājiem bija veltīta savstarpēju apsūdzību izteikšanai par to, kā Rietumi pēdējo trīs desmitgažu laikā, iespējams, ir slikti izturējušies pret Krieviju.

Putins ne pirmo reizi ir apgalvojis, ka CIP bija uzlauzusi Jeļcina administrāciju, kad viņš bija pirmais Krievijas pēcpadomju prezidents. Putina kungs izlasīja sūdzību sarakstu, lielākā daļa no tām ir novecojušas, sākot no Rietumu iespējamā atbalsta čečenu separātistiem divu asiņaino karu laikā 90. un 2000. gados līdz ASV lēmumam izstāties no antibalistiskā aukstā kara. 2002. gada raķešu līgums.

Putins sacīja, ka Krievija un Rietumi bija “gandrīz sabiedrotie” deviņdesmitajos gados, pirms NATO sāka paplašināties. 1999. gadā alianse no bijušā Varšavas pakta valstīm ieguva Poliju, Ungāriju un Čehiju. Pēc pieciem gadiem tā atkal paplašinājās, iekļaujot vēl septiņas Austrumeiropas valstis, tostarp bijušās padomju republikas Igauniju, Latviju un Lietuvu.

“Kāpēc bija nepieciešams atbalstīt separātismu Ziemeļkaukāzā… kāpēc? Kāpēc bija nepieciešams paplašināt NATO un izstāties no pretballistisko raķešu līgumiem?” Putins jautāja. Pēc tam viņš piebilda brīdinājumu: “Ja turpināsies mūsu Rietumu kolēģu acīmredzamā agresīvā sērija, mēs veiksim atbilstošus militāri-tehniskus atbildes pasākumus un ar spēku reaģēsim uz nedraudzīgajiem soļiem. Es vēlos apliecināt, ka mums ir visas tiesības to darīt. tātad.”

Nebija skaidrs, ko Putina kungs domāja ar “tehniskiem militāriem pasākumiem”. Papildus aptuveni 100 000 karavīru, 1300 tanku un 1800 artilērijas ap Ukrainu, Krievija draudēja pārvietot vidēja darbības rādiusa kodolraķetes pastaigas attālumā no Eiropas pilsētām, un šīs vietas tika bloķētas ar 1987. gada līgumu, līdz vienošanās tika atcelta. Pirms trim gadiem bijušais ASV prezidents Donalds Tramps.

Otrdien savos privātajos paziņojumos militārpersonām Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu apgalvoja, ka vārdā nenosaukta ASV privāta militārā kompānija ir iegādājusies ķīmiskos ieročus un plāno uzsākt “provokāciju” Donbasa reģionā Ukrainas dienvidaustrumos, daļa no kuras ir pakļauta Krievijas atbalstītās milicijas kontrole.

Šoigu kungs nesniedza pierādījumus, kas pamatotu savu apgalvojumu. Krievija vairākkārt brīdinājusi, ka tā militāri iejauksies, lai aizsargātu reģiona pārsvarā krievvalodīgos iedzīvotājus, ja tas tiktu apdraudēts.

Ukrainas amatpersonas paziņoja, ka viņiem nav nodoma ar spēku mēģināt atkarot Donbasu. Aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs nesenā intervijā laikrakstam The Globe and Mail sacīja, ka frontes līnijas spēkiem ir dots norādījums būt uzmanīgiem pret viltus operāciju iespējamību vai citiem slazdiem, kas varētu tikt izmantoti, lai attaisnotu jaunu Krievijas uzbrukumu.

Kopš kauju sākuma 2014. gada sākumā Donbasā ir nogalināti vairāk nekā 13 000 cilvēku.

Globe redaktori raksta mūsu rīta un vakara atjauninājumu biļetenus, sniedzot īsu kopsavilkumu par dienas populārākajiem virsrakstiem. Reģistrējieties šodien.