Puse no visiem imigrantiem Latvijā 2021. gadā bija atgriezušies no Latvijas / Raksts

Šī informācija nāk no Dati par imigrantiem un imigrantiem Publicēts Eurostat 29. martā.

Imigrācijas līmenis Latvijā bija diezgan zems – 6,7 imigranti uz 1000 cilvēkiem. Kopā bija 12 689 imigranti. Šis rādītājs ir vairāk nekā 2020. gadā – 8840. Gandrīz puse no imigrantiem Latvijā gada laikā bija Latvijas valstspiederīgie, tā sauktie “migranti”, kas atgriezās mājās no ārvalstīm. 5,5% bija imigranti no citām ES valstīm, 45,1% bija no valstīm ārpus ES un 0,1% bija bezvalstnieki.

2021. gadā Kanādā ieradās aptuveni 2,3 miljoni imigrantu Eiropas Savienība No valstīm ārpus Eiropas Savienības un aptuveni 1,1 miljons cilvēku no Eiropas Savienības, kuri migrēja uz valsti ārpus Eiropas Savienības.

Dati liecina par ievērojamu pieaugumu salīdzinājumā ar 2020. gadu, kad aptuveni 1,9 miljoni migrantu imigrēja uz ES no valstīm, kas nav ES dalībvalstis, un aptuveni 956 000 cilvēku migrēja no ES uz valsti ārpus ES. Turklāt 2021. gadā uz citu ES dalībvalsti migrēja 1,4 miljoni cilvēku, kas iepriekš dzīvoja vienā ES valstī (2020. gadā – 1,2 miljoni).

ārvalstīs dzimušie iedzīvotāji

2022. gada 1. janvārī gandrīz puse Luksemburgas iedzīvotāju (49,4%) ir dzimuši ārvalstīs. Tai sekoja Malta (23,6%) un Kipra (22,7%) kā Eiropas Savienības dalībvalstis ar lielāko ārvalstīs dzimušo iedzīvotāju īpatsvaru. Turpretim zemākais līdzdalības līmenis reģistrēts Rumānijā (1,7%), Polijā (2,5%) un Bulgārijā (3,2%).

Absolūtos skaitļos visvairāk ārvalstīs dzimušo pilsoņu (no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm un ārpus ES valstīm) reģistrēti Vācijā (15,3 miljoni cilvēku), Francijā (8,7 miljoni) un Spānijā (7,4 miljoni).

Relatīvā izteiksmē lielākā citā ES valstī dzimušo pilsoņu kopiena bija Luksemburgā, proti, 33,8%, kam seko Kipra ar 10,6% un Austrija ar 9,3%. Beļģijā un Maltā ir arī augsts citās ES valstīs dzimušo pilsoņu īpatsvars — katrā 7,9 %.

No otras puses, Polijā un Lietuvā bija vismazākais pārējās ES valstīs dzimušo pilsoņu īpatsvars – katrā tikai 0,6%. Arī Bulgārijai un Rumānijai bija zemas vērtības – katrai 1,0%.

Runājot par pilsoņiem, kas dzimuši valstīs, kas nav ES dalībvalstis, vislielākais procents reģistrēts Maltā (15,7 %), kam seko Luksemburga (15,6 %). Tai sekoja Zviedrija (14,9%), Igaunija (13,1%) un Kipra (12,2%). Vismazākais ārpus ES dzimušo pilsoņu īpatsvars bija Rumānijā (0,7%), Slovākijā (1,0%), Polijā (1,9%), Bulgārijā (2,2%) un Ungārijā (2,9%).

2022. gadā, salīdzinot ar 2021. gadu (absolūtos skaitļos), 13 Eiropas Savienības dalībvalstis piedzīvoja ārpus ES un ES valstīs dzimušo pilsoņu skaita pieaugumu 2022. gadā (Beļģijā, Bulgārijā, Dānijā, Igaunijā, Īrijā, Luksemburgā, Ungārijā, Maltā, Nīderlandē, Austrijā, Slovākijā, Somijā un Zviedrijā), savukārt piecas dalībvalstis saskatīja pretēju tendenci, jo abu pilsoņu grupu (Čehijas, Grieķijas, Itālijas, Latvijas un Rumānijas) iedzīvotāju skaits ir samazinājies.

Tika novērotas vēl dažas interesantas tendences: Vācijā, Francijā, Spānijā, Kiprā, Lietuvā, Polijā un Slovēnijā palielinājās ārpus ES dzimušo pilsoņu skaits, savukārt citās ES valstīs dzimušo pilsoņu skaits samazinājās. Pretēji bija Horvātijā (ļoti nelielā mērā) un Portugālē, kur palielinājās citās ES valstīs dzimušo pilsoņu skaits, bet samazinājās ārvalstīs dzimušo ārpus ES esošo iedzīvotāju skaits.

Jautājumā par ES dalībvalstīs dzīvojošo nepilsoņu skaitu Eiropas Kopienu statistikas pārvalde iezīmēja īpašos apstākļus Latvijā, sakot: “Lielākajā daļā ES dalībvalstu lielākā daļa nepilsoņu bija ārpus ES valstu pilsoņi. Tikai Luksemburgā, Kiprā, Austrijā, Īrijā, Beļģijā, Nīderlandē un Slovākijā ir vairāk nekā 50% citas ES dalībvalsts pilsoņu. Latvijas gadījumā trešo valstu pilsoņu īpatsvars ir īpaši liels, jo 2010. gada 1. jūlijs. liels skaits atzīti nepilsoņi (Lielākā daļa no viņiem ir bijušās Padomju Savienības pilsoņi, kuri pastāvīgi dzīvo šajās valstīs, bet nav ieguvuši citu pilsonību).

Pastāstiet mums par kļūdu