Protesti Stokholmā, tostarp Korāna dedzināšana, izpelnījās Turcijas nosodījumu

Stokholma (Reuters) – Sestdien Stokholmā notikušie protesti pret Turciju un Zviedrijas centieniem pievienoties NATO, tostarp Svētā Korāna kopijas sadedzināšana, pastiprināja spriedzi attiecībās ar Turciju laikā, kad Skandināvijas valstij ir nepieciešams Ankaras atbalsts, lai iekļūtu tajā. militārajai aliansei.

Turcijas Ārlietu ministrija paziņoja: “Mēs visstingrākajā izteiksmē nosodām nicināmo uzbrukumu mūsu svētajai grāmatai… Ir absolūti nepieņemami pieļaut šo pret islāmu vērsto aktu, kas vērsts pret musulmaņiem un aizskar mūsu svētās vērtības, vārda brīvības aizsegā.” Viņš teica.

Viņas paziņojums nāca klajā pēc tam, kad kāds galēji labējais pret imigrāciju noskaņots politiķis netālu no Turcijas vēstniecības sadedzināja Korāna kopiju. Turcijas ministrija mudināja Zviedriju veikt nepieciešamos pasākumus pret vainīgajiem un aicināja visas valstis spert konkrētus soļus pret islamofobiju.

Pilsētā notika atsevišķa demonstrācija kurdu atbalstam un pret Zviedrijas mēģinājumu iestāties NATO. Proturku atbalstošu protestētāju grupa arī sarīkoja mītiņu pie vēstniecības. Visiem trim notikumiem bija policijas atļaujas.

Zviedrijas ārlietu ministrs Tobiass Bilstrēms sacīja, ka pret islāmu vērstās provokācijas ir šausminošas.

“Zviedrijai ir tālejoša vārda brīvība, taču tas nenozīmē, ka Zviedrijas valdība vai es atbalstu izteiktos viedokļus,” tviterī sacīja Bilstroms.

Korānu sadedzināja Dānijas galēji labējās partijas Hard Line līderis Rasmuss Paludans. Paludans, kuram ir arī Zviedrijas pilsonība, iepriekš ir organizējis vairākas demonstrācijas, kurās tika dedzināts Korāns.

Paludanu nevarēja uzreiz sazināties pa e-pastu, lai komentētu. Paziņojumā, ko viņš ieguva no policijas, teikts, ka viņa protests ir pret islāmu un Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdoana mēģinājumu ietekmēt vārda brīvību Zviedrijā.

Vairākas arābu valstis, tostarp Saūda Arābija, Jordānija un Kuveita, nosodīja Korāna dedzināšanu. “Saūda Arābija aicina izplatīt dialoga, tolerances un līdzāspastāvēšanas vērtības un noraida naidu un ekstrēmismu,” teikts Saūda Arābijas Ārlietu ministrijas paziņojumā.

Zviedrija un Somija pērn pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā pieteicās dalībai NATO, taču visām 30 dalībvalstīm ir jāpiekrīt viņu piedāvājumiem. Turcija norādīja, ka īpaši Zviedrijai vispirms būtu jāieņem skaidrāka nostāja pret to, ko tā uzskata par teroristiem, galvenokārt kurdu kaujiniekiem un grupējumu, ko tā vaino 2016.gada apvērsuma mēģinājumā.

Demonstrācijā, lai protestētu pret Zviedrijas centieniem pievienoties NATO un izrādītu atbalstu kurdiem, runātāji stāvēja liela sarkana karoga priekšā ar uzrakstu “Mēs visi esam PKK”, norādot uz Turcijā, Zviedrijā, aizliegto Kurdistānas strādnieku partiju (PKK). un ASV. Citu valstu starpā viņš uzrunāja vairākus simtus prokurdu un kreiso.

“Mēs turpināsim iebilst pret Zviedrijas lūgumu NATO,” aģentūrai Reuters sacīja pret NATO vērstās koalīcijas pārstāvis un viens no demonstrācijas organizatoriem Tomass Pētersons.

Policija paziņoja, ka trīs demonstrāciju laikā situācija bija mierīga.

Stambulā cilvēki aptuveni 200 protestētāju grupā pie Zviedrijas konsulāta aizdedzināja Zviedrijas karogu, reaģējot uz Korāna dedzināšanu.

Zviedrijas ministra vizīte tika atcelta

Iepriekš sestdien Turcija paziņoja, ka protestu ierobežošanas pasākumu trūkuma dēļ tā ir atcēlusi plānoto Zviedrijas aizsardzības ministra vizīti Ankarā.

Džonsons atsevišķi sacīja, ka piektdien tikās ar Akaru Rietumu sabiedroto pulcēšanās laikā Vācijā, un viņi nolēma pārcelt plānoto tikšanos.

Turcijas aizsardzības ministrs Hulusi Akars sacīja, ka apspriedis ar Erdoganu pasākumu trūkumu, lai ierobežotu protestus Zviedrijā pret Turciju, un Ukrainas aizsardzības kontaktgrupas sanāksmes kuluāros izpaudis Ankaras reakciju uz Džonsonu.

“Ir nepieņemami nespert soli vai nereaģēt uz šiem (protestiem). Vajadzēja veikt nepieciešamos pasākumus,” teikts Turcijas Aizsardzības ministrijas paziņojumā.

Turcijas Ārlietu ministrija jau piektdien bija izsaukusi Zviedrijas vēstnieku saistībā ar plānotajiem protestiem.

Somija un Zviedrija 2022. gadā parakstīja trīspusēju līgumu ar Turciju, lai pārvarētu Ankaras iebildumus pret dalību NATO. Zviedrija apgalvo, ka ir izpildījusi savu daļu no ordera, bet Turcija pieprasa vairāk, tostarp 130 cilvēku izdošanu, ko tā uzskata par teroristiem.

Ziņojuši Omers Berberoglu, Ezge Erkoyun un Bulent Osta Stambulā un Niklass Polards un Saimons Džonsons Stokholmā (papildu ziņojumi) Moazs Abdelazizs Kairā Raksta Ezge Erkoyun un Niklas Pollard Rediģē Tobijs Čopra un Frensiss Kerijs

Mūsu standarti: Thomson Reuters uzticības principi.