Prezidents Levits apsveic Latvijas īpašās attiecības ar Vāciju / Raksts

Levits uzsvēra, ka Vācija ir valsts, ar kuru Latvijai ir “visdziļākās vēsturiskās saites” un ir “mūsu labākais tirdzniecības partneris, un mums ir ļoti ciešas kultūras saites”.

“Mēs atšķiramies pēc ekonomiskā svara, bet mums ir kopīgi politiski mērķi Eiropā,” sacīja Latvijas valsts galva, kas brīvi pārvalda vācu valodu, kā piemēru minot klimata aizsardzību.

Arī Vācijai un Latvijai ir vienādas idejas, runājot par to, kā Eiropai būtu jāattīstās un kā ES varētu kļūt efektīvāka, uzskata Levits.

“Mēs ļoti cieši strādājam, lai veidotu Eiropu,” viņš teica, atsaucoties uz nesenajām sarunām ar Vācijas prezidentu Franku Valteru Šteinmeieru. Abi valstu vadītāji pēdējo reizi tikās Berlīnē maijā un tikai pirms divām nedēļām, kad kopā ar Igaunijas un Lietuvas kolēģiem Kersti Kalulaidu un Gentanu Nosidu svinēja Vācijas un Baltijas valstu diplomātisko attiecību gadadienu.

Vācija, Latvija, Igaunija un Lietuva 2021. gadā svin jubileju: diplomātiskās attiecības tika nodibinātas pirms 100 gadiem un tika atjaunotas pēc dzelzs priekškara krišanas pirms 30 gadiem.

Levits ienāca pagātnē arī piektdienas pasākumā mazajā savienībā Rīgā, apspriežoties ar bijušo vācu diplomātu Hāgenu Grafu Lampsdorfu. Abi bija savas valsts pirmie vēstnieki, kad pirms 30 gadiem tika atjaunotas diplomātiskās attiecības starp Vāciju un Latviju.

Daloties anekdotēs par diplomātiskā ceļojuma sākumu un izaicinājumiem, ar kuriem viņi saskārās deviņdesmito gadu sākumā, abi stāstīja, kā nodevuši savus akreditācijas dokumentus, un aprakstīja, cik daudz viņiem personīgi nozīmē kļūt par pirmajiem oficiālajiem savas mītnes zemes pārstāvjiem savā valstī. otrās mājas.

Lielu daļu savas dzīves Levits pavadīja bijušajā Rietumvācijā, kopā ar vecākiem imigrējot 1972. gadā, kad Latviju vēl okupēja Padomju Savienība. Viņš apmeklēja skolu Minsteres latviešu ģimnāzijā un pabeidza Hamburgas Universitātes tiesību zinātnes un politikas zinātnes grādu, pirms iesaistījās brīvības kustībā dzimtenē un neatkarības atjaunošanā.

Kamēr Lambdorfs nāk no baltvācu ģimenes, kas vairākus gadsimtus dzīvo tagadējās Latvijas teritorijā. Pirmais vectēvs ieradās toreizējā Kurzemē 1239. gadā, kur savu māju atrada arī Hāgens Grafs Lampsdorfu ģimene – viņa tēvs ir dzimis Talsee rajonā. Laikā, kad viņš bija Vācijas vēstnieks Latvijā, Lampsdorfs bija iesaistīts arī savas ģimenes bijušo sakņu un īpašumu izpētē un apmeklēšanā, kuriem, tāpat kā lielākajai daļai vācbaltiešu, 1939. gadā pēc Hitlera un Staļina pakta bija jāatstāj Baltijas valstis.

Abi bijušie sūtņi arī dalījās jaukās personīgās atmiņās par 1991. gada 28. augustu, kad Vācija un Baltijas valstis atjaunoja attiecības starp tām oficiālā ceremonijā Vācijas vēža birojā Bonnā. Kamēr Levits piedalījās pasākumā, kuru vadīja Helmuts Kols kā toreizējā Latvijas ārzemnieka Jāņa Jurkāna padomnieks juridiskā jautājumā, Lambsdorfs tobrīd tika ievietots Vācijas vēstniecībā Vašingtonā. Tajā pašā dienā viņš saņēma zvanu no Vācijas Ārlietu ministrijas, un viņam bija divas stundas, lai izlemtu kļūt par Vācijas vēstnieku Rīgā.

Tikai 24 stundas vēlāk Lamsdorfs, izmantojot piedzīvojumu lidojumus, šķērsoja Atlantijas okeānu un 1991. gada 31. augustā nosēdās Rīgā.

“Es biju ļoti priecīgs būt šeit, pat ja viss bija jāsakārto ļoti, ļoti ātri,” sacīja Lampsdorfs, piebilstot, ka ir “entuziasma pilns un pārsteigts par dāsnumu”, un tika uzņemts savā senču zemē, neskatoties uz iepriekšējo vēsturisko spriedzi starp Baltijas vācieši un latvieši ..

Laosas atmiņās par 28. augustu īpaši klātesoša bija toreizējā Vācijas ārlietu ministra Hansa Dītriha Genšera runa, kurš solīja Vācijas atbalstu Latvijas un pārējo Baltijas valstu integrācijai Eiropas Savienībā.

“Solījums ir izpildīts. Mēs esam Eiropas Savienības un NATO dalībvalstis,” sacīja Latvijas valsts galva, “protams, bija ļoti īpaša sajūta, ka mūs tagad pilnībā atzīst un tika nodibinātas diplomātiskās attiecības,” sacīja levīti. .

“Mēs uzskatījām Vāciju par vissvarīgāko draugu Eiropā,” viņš piebilda.

Pastāstiet mums par kļūdu