ziņas, nacionālās,
Premjerministra Skota Morisona paziņojumu, ka Austrālija ir samazinājusi emisijas par vairāk nekā 20 procentiem, cenšoties līdzināties ES, ir grūti saskaņot ar oficiālajiem datiem. KAS TIEK PRETENTS. Austrālijas siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums kopš 2005. gada ir līdzīgs ES sasniegtajam. MŪSU VERDIKTS Maisījums. Austrālija ir vidū attiecībā uz dažām Eiropas valstīm, kad runa ir par emisiju samazināšanas sasniegumiem, taču oficiālie dati joprojām liecina, ka Austrālijas centieni atpaliek no ES. Premjerministrs Skots Morisons saka, ka Austrālijas oglekļa emisiju samazinājums par vairāk nekā 20 procentiem kopš 2005. gada “vispārēji atbilst” Eiropas Savienības līmenim. Tomēr Austrālijas un ES emisiju datu salīdzinājums liecina, ka tas tā nav. Runājot ar Viktorijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru 2021. gada 10. novembrī, premjerministrs sacīja: “Austrālija jau ir samazinājusi mūsu emisijas par vairāk nekā 20 procentiem… 20 procentu kritums kopumā atbilst tam, kas ir tiek sasniegts visā ES.” Runa parādījās arī kā sleja 11. novembra laikrakstā Herald Sun (48. lpp.). Saskaņā ar ANO klimata pārmaiņu laikrindu, kas ir datubāze par emisiju apjomu 43 valstīm, ES no 2005. līdz 2019. gadam samazināja emisijas par 22,5%, salīdzinot ar 15,2% samazinājumu Austrālijā. ANO dati liecina, ka no 2005. līdz 2019. gadam Austrālijas SEG neto emisijas ir samazinājušās no 612 049 kilotonnām (kt) līdz 518 865 kilotonnām, savukārt ES neto emisijas samazinājās no 4 923 959 t līdz 3 814 473 kilotonnām. Kad AAP FactCheck lūdza premjerministra biroju pamatot apgalvojumu, ka Austrālijas samazinājumi “vispārēji atbilst” sasniegumiem visā ES, premjerministra pārstāvis sniedza šādu informāciju: “No 2005. līdz 2019. gadam Austrālija (-15%) sasniedza līdzīgu vai lielāku emisiju samazinājumu nekā sešpadsmit Eiropas valstis, tostarp Austrija (-8%), Beļģija (-19%), Čehija (-2%), Francija (-19%), Vācija (-20%), Ungārija (-17%), Islande (+4%), Latvija (+95%), Lietuva (-19%), Luksemburga (-16%), Nīderlande (-15%), Norvēģija (-7%), Polija (+6%), Īriju (-16%), Slovēniju (+30%) un Šveici (-16%). “Paredzams, ka, gaidot 2030. gadu, Austrālija sasniegs līdzīgu samazinājumu uz vienu iedzīvotāju kā ES.” Premjerministra biroja sarakstā nav iekļautas visas 27 ES valstis, un dažas sarakstā iekļautās valstis – Šveice, Norvēģija un Islande – nav ES dalībvalstis. Informācija par emisijām ir iegūta no datiem, kas sniegti saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām ( UNFCCC), kas šī raksta tapšanas laikā attiecas uz ikgadējām emisijām līdz 2019. gadam. Premjerministra biroja dati liecināja par Austrālijas samazinājumu tikai par 15 procentiem laika posmā līdz 2019. gadam, nevis par “vairāk nekā 20 procentiem”. Morisons kungs. Tomēr Rūpniecības, zinātnes, enerģētikas un resursu departaments publicē SEG ceturkšņa atjauninājumus Austrālijā, sākot no 1999. gada septembra. Šie ceturkšņa atjauninājumi precīzi neatbilst ANO datiem, jo ir atšķirības emisiju jonu mērīšanā, sezonālās korekcijas un iespējamās pārskatīšanas. Izmantojot Austrālijas SEG datus, Austrālija reģistrēja emisiju samazinājumu par 20,5 procentiem no 625,2 Mt (miljoniem tonnu CO2 ekvivalenta) 2005. gadā līdz 497,3 Mt 2020. gadā, izmantojot sezonāli izlīdzinātus kalendāros gadus. COVID-19 dēļ globālās emisijas strauji samazinājās 2020. gadā. Profesors Frenks Džoco, ANU Krofordas sabiedriskās politikas skolas Klimata un enerģētikas politikas centra direktors, e-pastā AAP FactCheck pastāstīja, ka Austrālijas emisijas 2020. gadā bija zemākas nekā parasti, jo bloķēšana, kā arī vairāk atjaunojamo energoresursu nonāk tīklā. Salīdzināmie dati, tostarp 2020. gada ES dati, liecina, ka eiropieši joprojām samazina emisijas ātrāk nekā Austrālija. 2021. gada Eiropas Vides aģentūras ziņojums liecina (1.1. attēls), ka ES tajā pašā periodā samazināja emisijas no 4639 Mt līdz aptuveni 3377 Mt, kas ir samazinājums par aptuveni 27 procentiem. Premjerministra prasību sarežģī dažādi laika grafiki un datu kopas, taču pamata novērtējums liecina, ka Austrālijas centieni samazināt emisijas atpaliek no ES kopumā. Atbilstoši vairākām premjerministra biroja izvēlētajām Eiropas valstīm Austrālijas emisiju samazinājums ir pa vidu. Sajaukums — apgalvojums ietver precīzu informāciju, bet arī būtiskas kļūdas vai problēmas.
/images/transform/v1/crop/frm/R7sDaMurkWxVpij7Babdbr/ff1f2afb-296c-4e96-8aa3-bfb8ef06f9ff.png/r4_0_1597_900_w1200_h678_fma
Premjerministra Skota Morisona paziņojumu, ka Austrālija ir samazinājusi emisijas par vairāk nekā 20 procentiem, cenšoties līdzināties ES, ir grūti saskaņot ar oficiālajiem datiem.
Austrālijas siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumi kopš 2005. gada ir līdzīgi ES sasniegtajiem samazinājumiem.
Maisījums. Austrālija ir vidū attiecībā uz dažām Eiropas valstīm, kad runa ir par emisiju samazināšanas sasniegumiem, taču oficiālie dati joprojām liecina, ka Austrālijas centieni atpaliek no ES.
Foto: fails
Premjerministrs Skots Morisons saka, ka Austrālijas oglekļa emisiju samazinājums par vairāk nekā 20 procentiem kopš 2005. gada “vispārēji atbilst” Eiropas Savienības līmenim.
Tomēr Austrālijas un ES emisiju datu salīdzinājums liecina, ka tas tā nav.
Runa parādījās arī kā sleja 11. novembra laikrakstā Herald Sun (48. lpp.).
Saskaņā ar ANO klimata pārmaiņu laikrindu, kas ir datubāze par emisiju apjomu 43 valstīm, ES no 2005. līdz 2019. gadam samazināja emisijas par 22,5%, salīdzinot ar 15,2% samazinājumu Austrālijā.
ANO dati liecina, ka no 2005. līdz 2019. gadam Austrālijas SEG neto emisijas ir samazinājušās no 612 049 kilotonnām (kt) līdz 518 865 kilotonnām, savukārt ES neto emisijas samazinājās no 4 923 959 t līdz 3 814 473 kilotonnām.
KadAAP faktu pārbaudevaicāja premjerministra birojam, lai pamatotu apgalvojumu, ka Austrālijas samazinājumi “vispārēji atbilst” sasniegumiem visā ES, premjerministra pārstāvis sniedza šādu paziņojumu: “No 2005. līdz 2019. gadam Austrālija (-15%) sasniedza līdzīgs vai lielāks emisiju samazinājums nekā sešpadsmit Eiropas valstīs, tostarp Austrijā (-8%), Beļģijā (-19%), Čehijā (-2%), Francijā (-19%), Vācijā (-20%), Ungārijā -17%), Islande (+4%), Latvija (+95%), Lietuva (-19%), Luksemburga (-16%), Nīderlande (-15%), Norvēģija (-7%), Polija (+ 6%), Īriju (-1 6%), Slovēniju (+30%) un Šveici (-16%).
“Paredzams, ka, gaidot 2030. gadu, Austrālija sasniegs līdzīgu samazinājumu uz vienu iedzīvotāju kā ES.”
Premjerministra biroja sarakstā nav iekļautas visas 27 ES valstis, un dažas sarakstā iekļautās valstis – Šveice, Norvēģija un Islande – nav ES dalībvalstis.
Informācija par emisijām ir iegūta no datiem, kas sniegti saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (UNFCCC), kas šī raksta tapšanas laikā attiecas uz gada emisijām līdz 2019. gadam.
Premjerministra biroja dati uzrādīja tikai 15 procentu samazinājumu Austrālijai laika posmā līdz 2019. gadam, nevis “vairāk nekā 20 procentus”, uz ko atsaucās Morisona kungs.
Tomēr Rūpniecības, zinātnes, enerģētikas un resursu departamenta publikācijas SEG ceturkšņa atjauninājumi Austrālijas emisiju apjoms līdz 1999. gada septembrim. Šie ceturkšņa atjauninājumi precīzi neatbilst ANO datiem, jo ir atšķirības emisiju mērīšanas veidā, sezonālās korekcijas un iespējamās pārskatīšanas.
Izmantojot Austrālijas SEG datus, Austrālija reģistrēja emisiju samazinājumu par 20,5 procentiem no 625,2 Mt (miljoniem tonnu CO2 ekvivalenta) 2005. gadā līdz 497,3 Mt 2020. gadā, izmantojot sezonāli izlīdzinātus kalendāros gadus.
Salīdzināmie dati, tostarp 2020. gada ES dati, liecina, ka eiropieši joprojām
samazināt emisijas ātrāk nekā Austrālija.
Premjerministra apgalvojumu sarežģī dažādi laika grafiki un datu kopas, taču pamata novērtējums liecina, ka Austrālijas centieni samazināt emisijas atpaliek no ES kopumā. Pret vairākām premjerministra biroja izvēlētajām Eiropas valstīm Austrālijas emisiju samazinājums ir pa vidu.
Maisījums – Pretenzija ietver precīzu informāciju, bet arī būtiskas kļūdas vai problēmas.
