Polijas austrumos sprādzienā gāja bojā divi cilvēki, Krievijas raķetēm trāpot kaimiņvalstij Ukrainai

Otrdien sprādzienā Polijas ciematā netālu no Ukrainas robežas gāja bojā divi cilvēki, paziņoja ugunsdzēsēji, un ASV paziņoja, ka izmeklē neapstiprinātos ziņojumus, ka sprādzienu izraisījuši klaiņojoši krievi. raķetes.

Sprādziens notika pēc tam, kad Krievija otrdien bombardēja pilsētas visā Ukrainā, kas, pēc Kijevas teiktā, bija smagākais raķešu triecienu vilnis gandrīz deviņus mēnešus pēc tam, kad tā iebruka tās kaimiņvalstī. Daži no tiem skāra rietumu pilsētu Ļvovu mazāk nekā 80 kilometrus (49,7 jūdzes) no robežas ar Poliju.

Associated Press citē augsta ranga ASV izlūkdienesta amatpersonu, kas sacījusi, ka sprādzienu, kas notika Pševovas ciemā Polijas austrumos, izraisīja Krievijas raķetes, kas šķērsoja Poliju, kas ir Rietumu militārās alianses NATO (NATO) dalībvalsts.

Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka nav bijuši Krievijas ieroču triecieni pret mērķiem netālu no Ukrainas un Polijas robežas, vēsta ziņu aģentūra IFX.

Pentagons Vašingtonā paziņoja, ka nevar apstiprināt Krievijas raķešu nosēšanos Polijas teritorijā.

“Mums ir zināmi preses ziņojumi, kuros apgalvots, ka divas Krievijas raķetes trāpījušas vietai Polijā netālu no Ukrainas robežas. Varu jums pateikt, ka šobrīd mums nav nekādas informācijas, kas apstiprinātu šos ziņojumus, un pētām šo lietu tālāk,” Pentagons. Brigas ģenerālis Patriks Raiders sacīja.

Valdības pārstāvis Pjotrs Millers tviterī paziņoja, ka Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis otrdienas vakarā sasaucis valdības Nacionālās drošības un aizsardzības lietu komitejas steidzamu sēdi.

Polijas radio ZET ziņoja, ka divas klaiņojošas raķetes trāpījušas Przywdo, nogalinot divus cilvēkus, sīkāk nesniedzot.

“Ugunsdzēsēji atrodas uz vietas, un nav skaidrs, kas noticis,” sacīja Lukass Kogi, tuvējā ugunsdzēsēju brigādes priekšposteņa dežurants.

Gandrīz divpadsmit lielākajās Ukrainas pilsētās atskanēja sirēnas un atskanēja sprādzieni, atkārtojot modeli, kas pēdējo nedēļu laikā bija izveidojies, kad Maskava pēc zaudējumiem kaujas laukā bija spiesta prom no frontes, pēdējo reizi dienvidu pilsētā Hersonā.

Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba paziņojumā teikts, ka Krievija agrā vakarā palaidusi Ukrainai 110 raķetes un 10 Irānā ražotus uzbrukuma bezpilota lidaparātus.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis sacīja, ka galvenais raķešu migrācijas mērķis, tāpat kā iepriekš, ir enerģētikas infrastruktūra.

“Ir skaidrs, ko ienaidnieks vēlas. Tas nenotiks,” viņš teica video uzrunā ziņojumapmaiņas lietotnē Telegram. Kijeva sacīja, ka šādi triecieni stiprina tās apņemšanos atspiest Krievijas spēkus, kas iebruka februārī.

Savukārt galvaspilsētā Kijevā liesmas izplūda no piecstāvu daudzdzīvokļu ēkas pēc tam, kad tajā trāpīja, pēc iedzīvotāju teiktā, šķietami nomestas raķetes gabali. Neatliekamās palīdzības dienests paziņoja, ka ir apstiprināta viena cilvēka nāve un vēl viens ievainots. Kijevas mērs sacīja, ka puse galvaspilsētas palikusi bez elektrības.

Ziņots par citiem triecieniem vai sprādzieniem pilsētās, sākot no Ļvovas un Žitomiras rietumos līdz Krivijrihai dienvidos un Harkovai austrumos. Provinces amatpersonas paziņoja, ka dažu uzbrukumu rezultātā tika pārtraukta elektrība, ūdens un apkures padeve.

Apvienoto Nāciju Organizācijas Humāno lietu biroja (OCHA) paziņojumā teikts, ka uzbrukumi atstājuši miljoniem ukraiņu bez elektrības 16 no 24 valsts reģioniem, tostarp Kijevā.

“Civilās infrastruktūras bojājumi rodas kritiskā laikā, kad temperatūra noslīd zem nulles, radot bažas par nopietnu humanitāro krīzi skarbajā Ukrainas ziemā, ja cilvēki nespēs apsildīt savas mājas.”

Buru kuģu pamešana

Tikai pirms četrām dienām Krievijas spēki pameta Hersonas pilsētu dienvidos, vienīgo reģiona galvaspilsētu Maskava, ko okupējusi kopš tās iekarošanas, un sešas nedēļas pēc tam, kad prezidents Vladimirs Putins pasludināja to par mūžīgu Krievijas daļu.

Maskava pagājušajā nedēļā paziņoja, ka tās spēki ieņems viegli aizsargājamas pozīcijas Ukrainu sadalošās Dņipro upes pretējā krastā. Taču videomateriālos, kas uzņemti Oļešku pilsētā pāri sabrukušam tiltam no Hersonas, redzams, ka Krievijas spēki evakuē savus slēpņus arī tur.

Austrumos Krievijas amatpersonas paziņoja, ka izvelk ierēdņus no Hersonas provinces otrās lielākās pilsētas Nova Kahovkas upes krastā blakus milzīgam stratēģiskam aizsprostam.

Ukrainas militārpersonu pārstāve Natālija Homeņuka sacīja, ka Maskava acīmredzot strādā, lai pārvietotu karaspēku un artilēriju 15-20 kilometru attālumā no Dņipro upes, lai aizsargātu savus ieročus no Ukrainas prettriecieniem.

Viņa sacīja, ka Krievijai ir artilērija, kas joprojām var trāpīt Hersonam no šīm jaunajām pozīcijām, taču “mums arī ir par ko atbildēt.”

(Jonathan Landday, Tom Palmforth, Reuters biroju ziņojumi) Raksta Pīters Grafs un Marks Heinrihs; Rediģēja Viljams Maklīns, Alekss Ričardsons un Grants Makkols

Mūsu standarti: Thomson Reuters uzticības principi.