Polija ziņoja par mazākiem mēģinājumiem šķērsot robežu ar Baltkrieviju

Varšava/BIALISTOKA, Polija (Reuters) – Piektdien atkal samazinājies migrantu skaits, kas mēģināja ar varu iekļūt Polijā no Baltkrievijas, jo acīmredzamas izmaiņas Minskas kursā varētu palīdzēt nomierināt krīzi, kas saasinājusies lielākajos austrumos. Rietumu konfrontācija.

Polijas robežsargi tviterī paziņoja, ka piektdien bijuši 195 mēģinājumi šķērsot robežu, salīdzinot ar 250 mēģinājumiem ceturtdien un 501 dienu iepriekš, lai gan Varšava brīdināja, ka migrantu krīze nebūt nav beigusies.

Eiropa apsūdz Baltkrieviju par to, ka tā ir nogādājusi ar gaisa transportu tūkstošiem cilvēku no Tuvajiem Austrumiem un spiežot tos iekļūt Eiropas Savienībā, kas kopš pagājušā gada strīdīgajām vēlēšanām ir nesaskaņās ar Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko.

Baltkrievija, kas noliedz krīzes celšanu, ceturtdien attīrīja migrantu nometni netālu no robežas un sāka daļu cilvēku atgriezt Irākā, bet Polija piektdien paziņoja, ka Minska joprojām stāv. Kravu pārvadājumi Simtiem migrantu uz robežu.

“Vakar…vairākkārt tika mēģināts šķērsot robežu ar spēku. Lielākā grupa sastāv no aptuveni 200 ārzemniekiem un pārējie ir desmitiem cilvēku. Ārzemnieki bija agresīvi – meta ar akmeņiem un petardēm un izmantoja asaru gāzi,” robeža. apsargi teica. vietnē Twitter sestdien.

Polijas policija paziņoja, ka vienā no šķērsošanas mēģinājumiem piektdien pie Starzynas ciema baltkrievu karavīri ar akmeņiem apmētājuši Polijas robežsargus, policistus un karavīrus, sabojājot policijas automašīnas.

humanitārā krīze

Tiesību grupas ir kritizējušas Polijas nacionālo valdību par tās izturēšanos pret migrantiem, apsūdzot to daudzkārtējos atgrūdījumos un nespējā nodrošināt medicīnisko atbalstu, atbilstošu pārtiku un pajumti.

Tiek uzskatīts, ka aptuveni 10 migranti gājuši bojā pierobežas mežos bargās ziemas laikā, un daudzi guvuši ievainojumus vai cieta no pārtikas vai ūdens trūkuma vairākas dienas.

Polija pie robežas ir ieviesusi ārkārtas stāvokli un neļauj žurnālistiem vai NVO darboties šajā reģionā. Tajā teikts, ka tās regulārie dienesti nodrošina atbilstošu aprūpi migrantiem, kuri vajadzības gadījumā ierodas Polijā.

Simtiem poļu sestdien piedalījās divos atsevišķos protestos Varšavā un Hagnokas pilsētā pie Baltkrievijas robežas, lai paustu atbalstu migrantiem un pieprasītu palīdzību.

“Mēs esam šeit, lai dedzīgi iebilstu pret to, jo mēs nevēlamies, lai mūsu valstī kāds mirst mežā, neviens mežā nemirtu badā, neviens netiktu arestēts mežā,” sacīja sabiedriskā aktīviste Adrianna Klimaševska. No Vroclavas, kas piedalījās protesta akcijā “Mātes līdz robežai” Hagnokā.

“Mēs to pieprasām no savas valsts. Mēs pieprasām medicīnas darbinieku piekļuvi pierobežas zonai, mēs pieprasām humānās palīdzības organizāciju piekļuvi.”

“Dodieties uz Poliju”

Lai gan mēģinājumu šķērsot robežu skaits ir samazinājies, Polijas amatpersonas sacīja, ka sagaida lielāku spriedzi.

“Nē, šī politiskā krīze vēl nav beigusies. Baltkrievija joprojām ir ieinteresēta eskalēt un turpināt operācijas pret Poliju,” tviterī raksta Polijas drošības dienestu pārstāvis Staņislavs Zarins.

Polijas valdības pārstāvis sestdien paziņoja, ka Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis svētdien apmeklēs Lietuvu, Latviju un Igauniju, lai apspriestu krīzi.

Migranti, kas atrodas tā dēvētajā “drošā vietā”, ko pārvalda vietējie iedzīvotāji Polijas robežas pusē, aģentūrai Reuters pastāstīja, ka pat pēc nometnes demontāžas Baltkrievijas drošības spēki turpināja viņus spiest šķērsot robežu. Viens izdevās ceturtdienas vakarā.

Kāds sīriešu migrants teica: “Mēs nācām cauri mežiem, viņi (Baltkrievijas spēki) mums katru dienu teica: “Dodieties uz Poliju”, un mēs nevarējām šķērsot, tāpēc viņi mēģināja mūs piespiest šķērsot.”

“Tas bija ļoti noguris un auksts, bez ēdiena, bez ūdens, bez siltuma vai nekā. Es atbraucu meklēt mierīgu valsti, es vienkārši gribu dzīvot,” viņš piebilda.

(Ziņojuši Anna Ludarčaka-Simčuka, Sergejs Krazi, Anna Kūpere, Jara Abi Nadere, Vidja Gruloviča, Stefans Šipers; raksta Anna Ludarčaka-Simčuka un Anna Kūpere; Rediģēja Deivids Klārks, Rasels un Kristīna Finčere

Mūsu kritēriji: Thomson Reuters uzticības principi.