Polija vada un turpinās vadīt IKT tirgus jaunietekmes Eiropā

Polijas dominējošā loma IKT nozarē reģionā neliecina par pazemināšanos.

Vislielākā IKT nozares radītā pievienotā vērtība topošajā Eiropā ir Polijā – ar vairāk nekā 20 miljardiem eiro 2019. gadā, tālu apsteidzot Rumāniju (12,3 miljardus eiro) un Čehiju (11,9 miljardus eiro), kas ir otrā un trešā reģionā , attiecīgi.



Šī gada sākumā publicētais jaunās Eiropas ziņojums Informācijas tehnoloģiju nākotne topošajā Eiropā, atzīmē, ka, lai gan nākamajos gados plaisa samazināsies, sagaidāms, ka Polija turpinās dominēt.

Polija ir arī reģiona vadošā vieta attiecībā uz IKT pakalpojumiem, kas 2019. gadā tiek eksportēti no jaunietekmes valstīm ar vērtību 7,69 miljardi eiro. Rumānija un Čehija atkal ieņēma otro un trešo vietu ar vērtību 5,59 miljardi eiro un 4,1 miljards eiro.

Laikposmā no 2015. līdz 2019. gadam vidējais IKT pakalpojumu apjoma vidējais pieaugums gadā bija 31 procents, kam seko Gruzija (28 procenti) un Polija (27 procenti).

IKT pakalpojumu eksports no Igaunijas var būt tikai desmitais lielākais apjoms reģionā, taču tā nelielā iedzīvotāju skaita dēļ tas ieņem pirmo vietu IKT pakalpojumu eksporta ziņā uz vienu iedzīvotāju – 678 eiro uz vienu iedzīvotāju, kam seko Latvija (443 eiro uz vienu iedzīvotāju) ). ) un Čehijas Republikā (383 eiro vienai personai).

IKT uz vienu iedzīvotāju Polija eksportē 3,4 reizes, salīdzinot ar Igauniju un Rumāniju – 2,3 reizes, bet Ukraina – 4,1 reizi.

Runājot par IKT pakalpojumu eksportu procentos no IKP, Baltkrievija 2019. gadā izvirzījās vadībā ar 3,9 procentiem. Tikai divas valstis (izņemot Baltkrieviju) eksportē IKT pakalpojumu apjomu, kas ir vienāds vai lielāks par trim procentiem no IKP – Igaunija (3,2 procenti) un Serbija (3,1 procents). Vismazākais IKT pakalpojumu eksports bija no Azerbaidžānas – tikai 0,12% no IKP, Gruzijas – 0,65%, Albānijas – 0,71% un Kosovas – 0,95%.

Tomēr tas nav visas sliktās ziņas valstīm tabulas beigās. Kaut arī Gruzija 2019. gadā eksportēja tikai datoru pakalpojumus par 55,9 miljoniem eiro, tas ir par 1270 procentiem vairāk nekā 2015. gadā.

READ  Latvijas ārējā tirdzniecība globālo izaicinājumu apstākļos 2023. gadā samazināsies par aptuveni 12%.

Tikmēr datoru pakalpojumu eksporta vērtība no Azerbaidžānas 2019. gadā salīdzinājumā ar 2018. gadu palielinājās par 95 procentiem, bet Kosovā – par 58 procentiem.

Covid-19 nozīmē lielāku atkarību no IKT

“Pandēmijas laikā pasaule ir kļuvusi vairāk atkarīga gan no programmatūras, gan aparatūras IKT produktiem,” saka Jaroslavs Granat, Polijas klientu iesaistes vadītājs nākotnes apstrādē. Eiropā.

Pateicoties tam, daudzi uzņēmumi IT investīcijas uzskata par veidu, kā paātrināt savas stratēģijas īstenošanu, kā arī iegūt priekšrocības salīdzinājumā ar konkurenci tirgū. Bija ierasta prakse atdzīvināt bieži aizturētos e-komercijas projektus un dot tiem papildu stimulu. Turklāt mākoņdatošanas risinājumu un digitālās transformācijas pieaugums gan privātajā, gan publiskajā sektorā kļūst par kritiskiem faktoriem, kas virza arī IKT tirgu. ”

“Covid-19 pandēmija, lai cik dīvaini tas izklausītos, ir veicinājusi IKT nozares attīstību,” piebilst Irina Kiptikova, IBA grupas korporatīvās komunikācijas direktore. “Darbam no mājām modelim ir nepieciešamas turpmākas infrastruktūras izmaiņas un tas veicina jaunu IKT izplatību starp uzņēmumiem un privātpersonām.”

“Vēl viena lieta, ko mēs pamanām, ir IT speciālistu pieejamības samazināšanās. Tas strauji palielina darbā pieņemšanas izmaksas, un uzņēmumi kļūst atvērti hibrīdiem, tāldarba un mājas biroja darba modeļiem. Kvalificētu IT speciālistu trūkums ir arī iemesls, kāpēc algas turpinās nozarē. Tas jau ir diezgan augsts, salīdzinot ar citām ekonomikas nozarēm. ”

Tiek paziņots par jaunu valdības plānu sociālajām un ekonomiskajām reformām: jauno Polijas sistēmu. Mēs jau zinām galvenos pieņēmumus un varam droši pieņemt, ka mūsu IT profesionāļus ietekmēs augstākas nodokļu likmes, ņemot vērā viņu augstākās algas. Jautājums ir: Kā reaģēs uzņēmumi un darba devēji, kad darba tirgus tagad pieder darbiniekiem? ‘piebilst Granat.

“Mēs sagaidām algu ziņā Polijā, ka tās kļūs salīdzināmas ar Rietumeiropas algām.

READ  Uzņēmumi saka, ka kopīgais Krievijas tirdzniecības aizliegums ir mazāk kaitīgs nekā vienpusējs aizliegums Jaunumi

“Ņemot vērā tehnisko aspektu, noteikti pieaugs pieprasījums pēc automatizācijas (RPA), mašīnmācīšanās, mākslīgā intelekta un datu analīzes. Turklāt sistēmu un informācijas drošība uzņēmumiem kļūs arvien svarīgāka.

Baltkrievija apturēta

“Baltkrievija ir slavena ar to, ka ir viena no dinamiski attīstītākajām valstīm informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā Eiropā,” saka Irina Keptikova.

Valsts IT nozares ieņēmumi 2019. gadā pieauga par vairāk nekā 40 procentiem salīdzinājumā ar 2018. gadu un sasniedza 2,3 miljardus ASV dolāru.

“Orientēšanās uz eksportu ir Baltkrievijas IT nozares pazīme. Datorpakalpojumu eksports uz vienu iedzīvotāju Baltkrievijā ir daudz lielāks nekā lielākajās pasaules ekonomikās. 2018. gadā datoru pakalpojumu eksports no Baltkrievijas sasniedza 130 tūkstošus ASV. dolāru par tūkstoti cilvēku.Saka Kiptikova Galvenie galamērķi ir Amerikas Savienotās Valstis, Vācija un citas Eiropas valstis.

“Galvenais faktors, kas virza IKT attīstību, ir darba resursi. Baltkrievijas IKT profesionāļiem ir augstākā izglītība,” saka Kiptykova.

“Vēl viens virzītājspēks ir labi attīstīta infrastruktūra, tostarp transports, telekomunikācijas, biroju ēkas un inženierkomunikācijas. Saskaņā ar jaunāko Starptautiskās Telekomunikāciju savienības 2018. gadā publicēto ziņojumu Baltkrievija IKT attīstības indeksā ieņēma 32. vietu.”

Bet nesenie notikumi deva triecienu valsts IKT nozarei.

2020. gads [presidential] Vēlēšanu kampaņa un tai sekojošās norises negatīvi ietekmēja IKT nozari Baltkrievijā. “Nozare jau ilgu laiku ir pieredzējusi franšīzes, taču šie notikumi ir mazinājuši nozares dalībnieku pārliecību un drošības sajūtu. Turklāt jaunie klienti ir nobažījušies par ārpakalpojumu izmantošanu Baltkrievijā bāzētiem uzņēmumiem, baidoties no politiskās nestabilitātes.

IT uzņēmumi risināja problēmu, izveidojot attīstības centrus kaimiņvalstīs, galvenokārt Polijā un Lietuvā. Piemēram, IBA grupa paplašināja savu biroju Bulgārijā un atvēra attīstības centru Polijā, lai saviem darbiniekiem varētu piedāvāt pārcelšanās iespējas, ”stāsta Kiptikova.

Arī straujais nodokļu sloga pieaugums un draudi, kas saistīti ar valdības uzņēmējdarbības regulēšanu, ir galvenie izaugsmes kavēkļi.

“Visbeidzot, un pats galvenais, darba tirgus pārkaršana rada nopietnas bažas IT uzņēmumiem Baltkrievijā. Pieaugot globālajam pieprasījumam pēc IT resursiem un jauno izstrādātāju lielajai mobilitātei, IT pakalpojumu sniedzēji Baltkrievijā saskaras ar problēmām, piesaistot jaunus talantus un noturot labākie cilvēki ”, saka Kiptikova.

READ  Šai brīnišķīgajai Austrumeiropas valstij ir jauna digitālā vīza amerikāņiem

“Robotu procesu automatizācija, mākonis, prognozējošā analīze un lietu internets ir starp tehnoloģijām, kas iegūs impulsu,” saka Kiptikova.

Arī Džordžija domā

Gruzijas valdības pārstāve Ani Vachakmadze saka: “IKT nozari virza cilvēkkapitāls kā galveno zināšanu radīšanas vai ideju sastāvdaļu.” Eiropā.

“Džordžijas Inovāciju un tehnoloģiju aģentūra (GITA) ar Pasaules Bankas atbalstu ir uzsākusi jaunu programmu, kuras mērķis ir palielināt subjektu un personu novatoriskas aktivitātes un viņu dalību Gruzijas digitālajā ekonomikā,” saka Vashakmadze.

Gruzijas IKT darba tirgus analīze, kas veikta 2017. gadā, parādīja, ka IKT darbaspēks nav pietiekami kvalificēts, lai apmierinātu nacionālā un starptautiskā tirgus prasības.

“Tāpēc GENIE projekta mērķis ir uzlabot gruzīnu profesionāļu digitālās prasmes,” saka Vashakmadze. IKT apmācības programma GENIE projekta ietvaros sākās ar izmēģinājuma posmu, kura mērķis bija apmācīt vismaz 500 IT speciālistus, kam tagad sekos plaša (-s) posms (-i), lai apmācītu vismaz 2500 IT profesionāļus. . Kopumā visas programmas mērķis ir apmācīt 3000 dalībnieku līdz 2023. gada martam. ”

Vasakmadze piebilst, ka galvenie izaugsmes šķēršļi būs prasmju un kvalifikācijas trūkums.

“Kvalificētu IKT profesionāļu atrašana ir darba devēju problēma. Pēc publiskā un privātā sektora pārstāvju domām, nav vidēja termiņa vai ilgtermiņa darbā pieņemšanas stratēģijas,” saka Vashakmadze.


Atšķirībā no daudzām ziņu un informācijas platformām, Eiropā Brīvi lasīt, un vienmēr būs. Šeit nav ugunsmūra. Mēs esam neatkarīgi, neesam saistīti un nepārstāvam nevienu politisko partiju vai komerciālu organizāciju. Mēs vēlamies labāko topošajai Eiropai, ne vairāk, ne mazāk. Jūsu atbalsts palīdzēs mums turpināt izplatīt vārdu par šo brīnišķīgo reģionu.

Jūs varat dot savu ieguldījumu Šeit. Paldies.

Jaunā Eiropa atbalsta neatkarīgu žurnālistiku

Angelica Johnson

"Tīmekļa praktizētājs. Sašutinoši pazemīgs ēdiena entuziasts. Lepns twitter advokāts. Pētnieks."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top