ASV armijas Nacionālās gvardes karavīri kopā ar 3. bataljonu, 161. kājnieku pulku, ietur pauzi mācību laikā Bemow Pesci poligonā, Polijā, 2021. gada 8. novembrī. Polija nesen aicināja uz alianses austrumu flangu nosūtīt vairāk NATO spēku. (Jēkabs Bredfords / ASV armija)
Polija mudinājusi NATO nosūtīt papildspēkus uz austrumiem saistībā ar bažām par Krievijas militāro spēku palielināšanos Ukrainas tuvumā, kas nākamnedēļ būs augsta līmeņa alianses sarunu centrā Latvijā, kurā piedalīsies arī ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens.
Prezidents Andrejs Duda ceturtdien NATO galvenajā mītnē Briselē sacīja, ka NATO austrumu flangā ir nepieciešama pastiprināta militārā klātbūtne, ņemot vērā bažas par Krievijas nodomiem reģionā.
“Šī NATO piesardzība un modrība, kas ir atbildīga par sabiedroto militāro drošību, ir nepieciešama,” žurnālistiem pēc tikšanās ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu sacīja Duda.
Duda sacīja, ka pastiprinātu NATO klātbūtni varētu demonstrēt gaisa policijas un robežkontroles spēju stiprināšana austrumos, kā arī papildu vienību izvietošana reģionā. Viņš arī norādīja, ka būtu jāapsver Polijā un Baltijas valstīs jau dislocēto NATO vienību “gatavības paaugstināšana”.
“Mēs arī lūdzam paaugstināt alianses gatavību un pastiprinātu stratēģisko modrību, īpaši šīs situācijas uzraudzību NATO austrumu pusē,” viņš sacīja.
Lūgums izteikts laikā, kad Polija cīnās ar krīzi uz robežas ar Baltkrieviju, kas ir tuvu Krievijas sabiedrotā.
Pirms nedēļām tūkstošiem migrantu piedalījās konfrontācijā uz robežas, mēģinot iekļūt Polijā. Līdzīgi notikumi notikuši pie Baltkrievijas robežām ar sabiedrotajām Lietuvu un Latviju, kur otrdien uz sarunām tiksies NATO valstu ārlietu ministri.
Sabiedrotie apsūdzējuši Baltkrievijas valdību, kurai draud virkne Eiropas Savienības ekonomisko sankciju, robežkrīzes vadīšanā.
Tikmēr Krievijas militārā paplašināšanās ārpus Ukrainas austrumiem radījusi bažas, ka Maskava plāno plaša mēroga iebrukumu šajā valstī.
NATO abi jautājumi būs aktuāli, kad ārlietu ministri tiksies Rīgā uz divu dienu sarunām.
Stoltenbergs uzsvēra, ka sabiedrotajiem jau ir bijusi ievērojama klātbūtne reģionā. Kamēr NATO ilgstoši veic gaisa policijas misijas virs Baltijas valstīm, kopš 2017.gada tā ir izvietojusi arī kaujas grupas visās trīs Baltijas valstīs un Polijā, lai aizsargātos pret iespējamo Krievijas agresiju.
Polijā ASV armija ir atbildīga par daudznacionālas divīzijas vadību, kas darbojas aptuveni 50 jūdžu attālumā no valsts robežas ar Krievijas militāro cietoksni Kaļiņingradu.
“Polijā ir arī daudz NATO… Tātad Polija ir NATO pusē, un NATO ir Polijas pusē,” sacīja Stoltenbergs.
Džons Vandevevers
Džons aptver ASV militārās aktivitātes visā Eiropā un Āfrikā. Viņš apmetās uz dzīvi Štutgartē, Vācijā, un iepriekš strādāja laikrakstos Ņūdžersijā, Ziemeļkarolīnā un Merilendā. Beidzis Delavēras Universitāti.
