Kā norāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktors Rudīts Visers, neskatoties uz visiem veiktajiem pasākumiem atkritumu apjoma samazināšanai, tendences liecina, ka to apjoms pieaug.
“Mēs izaugam par ērtu patērētāju sabiedrību un lietojam daudz. Diemžēl izmantojam vienreizējās lietošanas resursus, pērkam lētas, nelabojamas preces, kuras lietojam neilgu laiku, tad izmetam un atkal pērkam jaunas.
Pieaugošais atkritumu apjoms atspoguļojas arī atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma Getliņu Eko pārskatos. Piemēram, Rīgas reģiona iedzīvotājs vien pērn radījis vidēji 280 kilogramus nešķirotu atkritumu. 2019. gadā poligonā tika nogādāti 474 000 tonnu atkritumu, 2020. gadā – 461 000 tonnu, 2021. gadā – 514 000 tonnu, bet pērn – 410 000 tonnu.
2022. gadā 62% no ievestajiem atkritumiem bija nešķiroti sadzīves atkritumi, 15% bija no atkritumu apsaimniekošanas sektora, tātad nebija pārstrādājami, 14% bija būvniecības atkritumi, 4% bija ražošanas atkritumi, 3% bija bioloģiski noārdāmi Un vēl 2% ir atkritumu veidi.
Tomēr, neskatoties uz “Mount Getlii” pakāpenisko izaugsmi, ir arī pozitīva tendence.
“Salīdzinot 2021.gadu ar 2022.gadu, redzams, ka samazinās gandrīz visu veidu atkritumi, ko saņemam. Tie veido atkritumus, nešķirotus sadzīves un būvniecības atkritumus,” sacīja Getliņu Eko pārstāvis Ričards Aksels Ozoliņš.
Gandrīz puse jeb 52% no kopējā atkritumu daudzuma, kas pērn sasniedza Getlii, tika aprakti. Šis rādītājs nav labs, jo Latvija līdz ar citām ES valstīm ir apņēmusies līdz 2035.gadam poligonos apglabāt tikai 10% no kopējā atkritumu daudzuma. Lai izvairītos no noglabāšanas poligonos, vienīgais risinājums ir tos sadalīt dažādās plūsmās. tiek sašķirots un pēc tam pārstrādāts.
Lai gan šobrīd poligonā paliekošais atkritumu daudzums ir liels, “Getliņu” statistika uzrāda arī pozitīvas iezīmes: ja 2018. gadā tika apraktas gandrīz 294 000 tonnu nešķiroto atkritumu, tad pērn tas bija nepilni 250 000 tonnu.
“To pamatojam ar to, ka iedzīvotāji arvien biežāk sāk šķirot mājās – vai iepakojuma materiālus, plastmasas kastes vai metālu un stiklu. Varam uzteikt arī pašvaldības, kas radījušas apstākļus, lai iedzīvotājiem to būtu vieglāk darīt. Mainās ieradumi nav iespējami bez atbilstošas infrastruktūras un jebkāda stimula to darīt.
Tiesa, Eiropas Savienības līmenī latvieši ir nedaudz atturīgi. Piemēram, 2021. gadā Latvijai bija jāmaksā sods 15 miljonu eiro apmērā par nelielu daudzumu pārstrādātas plastmasas. Līdzīga summa tā būs arī 2022. gadā. Par to katrs Latvijas iedzīvotājs maksās ap astoņiem eiro gadā. Valsts revīzija brīdina, ka Latvijai par nepietiekamu bioloģiski noārdāmo atkritumu savākšanu varētu draudēt arī papildu 11 miljonu eiro sods.
Seriālu līdzfinansē:
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl + Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
