Elba jau maijā paziņoja, ka pārtrauks ražošanu uz nenoteiktu laiku. Kurzimas rajona tiesa tagad to ir pasludinājusi par maksātnespējīgu. Ražotne ir vidējā biznesa kategorijā un liela daļa pārstrādātā piena ir iesaistījusies bezmaksas skolēnu piena programmā Kurzemes rajonā.
Uzņēmuma prezidents Gunders Sissenes sacīja, ka ražošana tika apturēta dažādu grūtību dēļ, tostarp strauji augošās izejvielu cenas un dārgie energoresursi.
Lai gan Elpa nav Centrālās piensaimnieku asociācijas biedrs, organizācijas prezidents Jānis Olks sacīja, ka grūtības izjūt daudzi uzņēmumi: “Tas, ka viens uzņēmums cieta neveiksmi šajā situācijā, nav pārsteigums. Šobrīd runa ir par vienu uzņēmumu ar nosaukumu Elpa, kas oficiāli pasludināts par bankrotējušu. [Cheese producer] Arī Limbažu siers šobrīd ir uzņēmums, kas uz laiku apturējis savu darbību. Ir grūti noteikt viņu tālo likteni. Bet sakarā ar to, ka nekādu palīdzību neesam saņēmuši [..] Fakts, ka tikai viens uzņēmums ir maksātnespējīgs, liecina par nozares dzīvotspēju. Bet jautājums ir par to, cik ilgi, jo nekas vēl nav beidzies.
Svaigpiena iepirkuma cena šobrīd ir ap 50 centiem litrā. Gada laikā cena pieaugusi par 50%.
“Saliekot to kopā ar energoresursu cenu pieaugumu, mēs padarījām Ukrainu arī par nozīmīgu piena produktu tirgu, kā arī ir grūtības ar produkciju nogādāt Izraēlu un Azerbaidžānu, kas arī bija mūsu labie noieta tirgi. Viss atkal kļuva dārgāks. transporta izmaksas un loģistika. Līdz ar to otra puse vairs nevēlas pirkt savus produktus tik lielā mērā.
Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas konsultants Rolands Feldmanis vērtēja, ka piena produktu ražotāja “Elpa” iziešana no tirgus kopumā būtiski nesašaurina svaigpiena realizācijas izredzes. Vienlaikus organizācija cer, ka citi lauksaimnieki necietīs no maksātnespējas procesa.
“Negatīvā puse ir redzama vēsturiski. Kad daudzi burvji beidza pastāvēt, viņi bija parādā zemniekiem un valstij. [..] Ja tas ir atsevišķs zemnieks, kas dod pienu pārstrādātājam, kurš vairs nemaksā par ikmēneša noietu, tad pats zemnieks ir uz bankrota robežas. Taču kooperatīviem ir vieglāk, jo tie parasti strādā ar daudziem pārstrādātājiem, un kooperatīvi var norēķināties ar šo biedru uz savu rezervju rēķina,” stāstīja Feldmanis.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl + Enter Lai nosūtītu ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Lai nosūtītu ieteikto labojumu redaktoram
