Tā tika uzcelta 1985. gadā, lai svinētu svētkus Padomju armijas uzvara pār nacistisko Vāciju Otrajā pasaules karā, Padomju armijas Uzvaras piemineklis ir viens no vispretrunīgākajiem pieminekļiem Rīgā.
Piemiņas komplekss dominē parkā ar tā augsto 249 pēdu (76 metru) obelisku. To rotā piecas zelta zvaigznes, kas simbolizē Otrā pasaules kara piecus gadus. Abās pusēs obelisks ir dzimtās zemes bronzas statujas un trīs karavīru grupa.
Pieminekli var atrast pilsētas parkā, kas tika izveidots 1909. gadā, kad Latvija bija Krievijas impērijas sastāvdaļa. Parka atklāšanas ceremonijā piedalījās cars Nikolajs II. Pēc 1917. gada Krievijas revolūcijas Latvija pasludināja savu neatkarību. Tomēr Latvija tika atzīta par jaunu valsti tikai pēc tam, kad Latvija 1919. gadā sakāva Rietumkrievijas brīvprātīgo armiju. Par godu šai uzvarai parka nosaukums 1923. gadā tika mainīts uz Uzvaras parku.
Padomju armijas Uzvaras piemineklis bija pretrunīgs, jo tas tiek uzskatīts par simbolu Padomju Savienības Latvijas okupācijai Otrā pasaules kara laikā. 1997. gadā pieminekli mērķēja Latvijas nacionālistu ekstrēmistu grupas dalībnieki un nesekmīgi bombardēja.
Notiek diskusija par pieminekļu noņemšanu un Uzvaras parka pārveidošanu.
