Vairāk nekā 70% tiesnešu Latvijā uzskata, ka Tieslietu ministrijai ir negatīva ietekme uz tiesu sistēmas neatkarību, preses konferencē sacīja Latvijas Universitātes Antropoloģijas studiju katedras vadošā pētniece Evita Potnica. 10. maijs.
Putnija sacīja, ka 70,7% aptaujāto tiesnešu negatīvi vērtē Tieslietu ministrijas ietekmi uz tiesu sistēmas neatkarību tiesās. Tikai 6,9% no aptaujātajiem tiesnešiem pozitīvi vērtēja ministrijas līdzdalību.
25,4% tiesnešu uzskata, ka Ministru padomei ir negatīva ietekme uz tiesnešu neatkarību. 23,3% respondentu uzskata, ka Parlaments negatīvi ietekmē tiesnešu neatkarību.
43,9% tiesnešu saka, ka Eiropas institūcijas pozitīvi ietekmē Latvijas tiesu sistēmu. 38,5% respondentu paziņoja, ka tiesu administrācija pozitīvi ietekmē tiesu varas neatkarību.
Putnia saka, ka pētījums, kas koncentrējās uz tiesu un tiesnešu neatkarību Latvijā, atklāja, ka, lai gan kopējā situācija ar neatkarību tika uzskatīta par labu, tiesneši nejutās droši. Drošību apdraud iekšējie organizatoriskie faktori – hierarhija starp institūcijām un tiesnešiem. Pastāv arī dažādi ārējie faktori.
Pētījums norāda uz augstu politiskās ietekmes līmeni. Šis efekts izpaužas kā Tieslietu ministrijas spiediens.
Tiesnešus uztrauc kriminālprocesā iesaistīto personu spiediens un tiesībaizsardzības aģentūru veiktā darba kvalitāte, kas savukārt ietekmē tiesnešu darbu.
Pētījumā secināts, ka tiesnešus uztrauc mediju ietekme. Visvairāk šo spiedienu izjūt pirmās instances tiesas.
Viņa uzsvēra, ka zemāks tiesas līmenis, palielinājās pārējie spiediena faktori – darba kvalitātes novērtēšana, augstāko tiesu nolēmumu pārskatīšana, tiesas priekšsēdētāja rīkojumi un rīkojumi, kā arī iespējamās disciplinārās darbības.
Latvijas Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strobičs saka, ka tiesneši bieži netiek pakļauti spiedienam konkrētās lietās, bet viņi novēro sistemātisku tiesu atkarību no izpildvaras, piešķirot budžetu un tiesu administrāciju.
Viņš sacīja, ka aptaujas rezultāti liecina, ka Tieslietu ministrijas izvēlētais ceļš, lai nošķirtu tiesu sistēmu no izpildvaras, kopumā ir pareizs. “Iepriekš mēs bijām plānojuši nošķirt tiesu sistēmu no Tieslietu ministrijas gan attiecībā uz tiesnešu apmācību, gan budžeta jautājumiem, jo šobrīd daudz kas ir atkarīgs no viena ministra,” sacīja Strobišs, piebilstot, ka visi cilvēki ir atšķirīgi, un tas ir izlases ministra faktors, kam ir liela ietekme uz tiesu varas attīstību – negatīvs un pozitīvs.
Štrobišs pieļauj, ka fakts, ka 70,7% tiesnešu ir pasīvi attiecībā uz Tieslietu ministrijas ietekmi uz tiesu sistēmas neatkarību, ir saistīts ar ministres Janises Bordenas kritiku par daudzu lietu rezultātiem.
“Tagad ir laiks apsēsties pie tieslietu ministra un domāt, kā atrisināt šo situāciju.”
