Pensiju reformas Francijā: Makrons paraksta likumu, kas paaugstina pensionēšanās vecumu līdz 64 gadiem

Francijas prezidents Emanuels Makrons parakstīja likumu par savas valdības ļoti nepopulārajām pensiju reformām, kas paaugstināja valsts pensionēšanās vecumu no 62 uz 64 gadiem.

Tas notika dažas stundas pēc tam, kad Francijas augstākā konstitucionālā institūcija apstiprināja izmaiņas.

Konstitucionālā padome noraidīja opozīcijas aicinājumus rīkot referendumu, taču tā arī atcēla dažus reformu aspektus, atsaucoties uz juridiskiem trūkumiem.

Pēc padomes lēmuma protestētāji visā Parīzē kurināja ugunskurus un tika arestēti 112 cilvēki.

Kopš janvāra ir notikušas 12 dienu demonstrācijas pret reformām.

Arodbiedrības solīja turpināt iebilst pret reformām un aicināja strādniekus visā Francijā atgriezties ielās 1.maijā.

Prezidents Makrons apgalvo, ka ir nepieciešamas reformas, lai novērstu pensiju sistēmas sabrukumu. Martā valdība izmantoja īpašu konstitucionālo varu, lai piespiestu izmaiņas bez balsošanas.

Viņš parakstīja reformas likumā agrā sestdienas rītā.

Darba ministrs Olivjē Dusops sacīja, ka paredz, ka reformas stāsies spēkā līdz septembra sākumam.

Pēc piektdienas Satversmes tiesas sprieduma arodbiedrības vērsušās pie prezidenta ar galīgu, neveiksmīgu aicinājumu neparakstīt likumā par pensionēšanās vecuma palielināšanu.

Arodbiedrības atzīmēja, ka Tiesa ir noraidījusi sešas reformām pievienotās piekāpšanās, tāpēc tas, kas jau bija negodīgs, tagad ir “vēl nelīdzsvarotāks”.

Starp reformām, ko atcēluši deviņi Konstitucionālās padomes locekļi, ir tā sauktais “lielais indekss”, kura mērķis ir mudināt uzņēmumus, kuros ir vairāk nekā 1000 darbinieku, pieņemt darbā darbiniekus, kas vecāki par 55 gadiem.

Dusops ir apņēmies uzlabot nodarbinātības līmeni cilvēkiem, kas vecāki par 50 gadiem, cenšoties mazināt bažas par pensionēšanās vecuma palielināšanas finansiālajām sekām.

Varas iestādes bija aizliegušas demonstrācijas pie Konstitucionālās padomes ēkas Parīzē līdz sestdienas rītam, taču piektdien netālu pulcējās protestētāju pūļi, un spriedums tika uztverts ar izsmieklu.

Daži demonstranti skandēja, ka turpinās protestēt, līdz tiks atsauktas izmaiņas.

Vēlāk visā pilsētā tika izcelti daudzi ugunsgrēki, jo policisti mēģināja ierobežot situāciju, dažreiz izmantojot asaru gāzi. Parīzes policijas amatpersona sacīja, ka arestēti 112 cilvēki.

Ugunskuri tika iekurti arī demonstrāciju laikā Rennā un Nantē, savukārt Lionā dažkārt notika saspringtas konfrontācijas starp demonstrantiem un policiju.

21 gadu vecā Lūsija bija starp protestētājiem, kuri pulcējās pie rātsnama un BBC sacīja, ka ir vīlusies, “mums vairs nav spēka”.

“Neviens mūs neklausa, lai cik stipri mēs raudātu,” viņa piebilda, apsolot turpināt runāt.

Rafaela, arī 21 gadu, sacīja, ka viņa cer, ka padomes lēmumā ir kaut kas tāds, kas atspoguļo lielo vienprātību, kas bija pret reformām.

Ielās pie tiesas ir izveidotas barikādes, un turpmāku protestu gadījumā, kas varētu izvērsties vardarbīgi, ir izvietota nemieru policija.

27 gadus vecais Lūkass sacīja, ka uztraucas par nākotni un Makrona iecerēm atlikušajā prezidentūras laikā.

Kreiso nūbiešu alianse bija viena no grupām, kas vērsās tiesā par reformām, un tās vadītājs Žans Liks Melenšons paziņoja, ka “cīņas” turpināsies.

Viņš sacīja: “Konstitucionālās padomes lēmums parāda, ka tā vairāk vērš uzmanību uz prezidenta monarhijas, nevis suverēnās tautas vajadzībām.”

Marine Lepēna no galēji labējās partijas “Nacionālais rallijs”, kas arī vērsās tiesā, sociālajos medijos atbildēja, ka “pensiju reformas politiskais liktenis nav sakārtots”.

Premjerministre Elizabete Borne piektdien tviterī paziņoja, ka “šovakar nav uzvarētāja vai zaudētāja”.

Un, lai gan tiesa noraidīja sākotnējo mēģinājumu rīkot referendumu par reformām, tā nākammēnes lems par citu priekšlikumu par kreiso balsojumu nacionālā līmenī.

Franču politikas analītiķis Antuāns Prestels BBC sacīja, ka nedomā, ka drīz beigsies protesti, kas pēdējos trīs mēnešos izcēlušies visā Francijā.

“Daudzi cilvēki ir teikuši, ka reformas izdosies un Satversmes tiesa tās nenokļūs, tāpēc tas nav pārsteigums,” viņš sacīja.

“Bet es domāju, ka tuvākajās stundās un nedēļas beigās mēs piedzīvosim daudz nekārtību un streiku valstī, jo joprojām 70% Francijas iedzīvotāju ir pret reformām.”