Katru gadu Silavas Nacionālais mežsaimniecības institūts un Dabas aizsardzības pārvalde veic lāču monitoringu. Tās metodes ietver ģenētiskā materiāla, DNS saturošu paraugu, kameru datu vākšanu un analīzi, kā arī situāciju, kādā mednieki vai sabiedrība fotografē lāčus.
2021. gada rezultāti liecina, ka minimālais šeit dzīvojošo personu skaits ir no 60 līdz 70 un, iespējams, vairāk. Ir lāču mātes ar mazuļiem, bet pārsvarā, protams, tēviņi,” sacīja Ozoliča.
Pētnieks pastāstīja, ka pēdējo 10 gadu laikā lāču skaits Latvijā ir krasi pieaudzis.
“2009.gadā mēs, pētnieki, teicām, ka Latvijā lāči vēl nav pārojušies vai vismaz nekas neliecināja, ka tie vairosies. Nu jau apmēram trīs gadus mums ir tādi Latvijā dzimuši lāči un audzēti. šeit, visticamāk, paliks šeit uz mūžu.”
Iemesli populācijas pieaugumam Latvijā ir dažādi: lāčiem labvēlīga vide un medību aizliegums.
Ozoliņš sacīja, ka vislielākā iespēja sastapt lāci ir pierobežā ar Igauniju, Krieviju un Baltkrieviju.
“Ja tiešām zināt, ka kādā apvidū ir liela varbūtība ieraudzīt lāci, droši vien neejat ogot un sēņot viens. Vienkārši ejiet divatā un uzvedieties dabiski kā mežā, zvaniet katram. citreiz pa reizei. Jūs laikam maizi neēdat regulāri. Publiski uz celma – ja nu kāds cits pēkšņi to gribēja? Eiropā gandrīz nav gadījumu, kad diviem cilvēkiem vienlaikus būtu uzbrucis lācis,” sacīja Ozoliņš.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl + Enter Lai nosūtītu ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Lai nosūtītu ieteikto labojumu redaktoram
