ASV ir pievienojušās Eiropas Savienībai un Apvienotajai Karalistei, iesaldējot Krievijas prezidenta Vladimira Putina un viņa ārlietu ministra īpašumus saskaņā ar jaunu sankciju paketi, kuras mērķis ir pastiprināt Rietumu reakciju uz Maskavas iebrukumu Ukrainā.
Prezidents Džo Baidens piektdien paziņoja par sankciju noteikšanu Putinam un viņa komandai. Papildus Krievijas prezidentam un valsts ārlietu ministram Sergejam Lavrovam Vašingtona vērsās arī pret valsts armijas priekšnieku ģenerāli Valēriju Gerasimovu un aizsardzības ministru Sergeju Šoigu.
Ārkārtīgi reti gadās, ka Valsts kase ieceļ valsts vadītāju. Valsts kase paziņoja, ka prezidents Putins pievienojas ļoti mazai grupai, kurā ir tādi tirāni kā Kims Čenuns, Aleksandrs Lukašenko un Bašars al Asads, atsaucoties uz Ziemeļkorejas, Baltkrievijas un Sīrijas līderiem.
Baltais nams paziņoja, ka šādu lēmumu ASV pieņēma pēc tam, kad Baidens sazinājās ar Eiropas Komisijas prezidenti Urzulu fon der Leienu.
Arī Vācijas finanšu ministrs Kristians Lindners piektdien norādīja, ka Berlīne ir atvērta iespējai Krievijai pārtraukt savu ātro starptautisko maksājumu sistēmu, un Vācijas valdība iepriekš bija ierosinājusi šo soli neatbalstīt.
Sankcijas pret Putinu un Lavrovu seko līdzīgām darbībām, ko Rietumi pēdējo dienu laikā ir veikuši pret Krievijas bankām un oligarhiem, cerot pārliecināt Putinu mainīt kursu Ukrainā vai vismaz samaksāt ekonomisku cenu par iebrukumu.
Ārlietu ministri piektdien sanāksmē apstiprināja ES sankciju paketi, kā arī pasākumus pret Krievijas bankām un rūpniecību.
Lasiet vairāk par sankcijām
