Pēc Ukrainas Eiropa brīnās, kāds ir nākamais Krievijas mērķis – Bostonas ziņas, laikapstākļi, sports

Belgrada, Serbija (AFP) — Dažām Eiropas valstīm, kas seko līdzi Krievijas nežēlīgajam karam Ukrainā, pastāv bažas, ka tas varētu būt nākamais.

Rietumu amatpersonas uzskata, ka visneaizsargātākās var būt tās, kuras nav NATO vai Eiropas Savienības dalībvalstis un tāpēc ir vieni un neaizsargātas, tostarp Ukrainas kaimiņvalsts Moldova un Krievijas kaimiņvalsts Gruzija, kuras abas agrāk bija Padomju Savienības sastāvā. ar Balkānu valstīm Bosniju un Kosovu.

Taču analītiķi brīdina, ka pat NATO dalībvalstis, piemēram, Igaunija, Latvija un Lietuva, kas atrodas pie Krievijas sliekšņa, kā arī Melnkalne, var tikt apdraudētas vai nu no Maskavas tiešas militāras iejaukšanās, vai politiskās destabilizācijas mēģinājumiem.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins “no sākuma teica, ka runa nav tikai par Ukrainu”, sacīja Vācijas Māršala fonda Varšavas biroja direktors Mihals Baranovskis.

“Viņš mums pastāstīja, ko vēlas darīt, uzskaitot savas prasības, kas ietvēra valdības maiņu Kijevā, taču viņš runāja arī par NATO austrumu spārnu un pārējo Austrumeiropu,” ziņu aģentūrai The Associated Press sacīja Baranovskis. kādā intervijā.

Kamēr Ukraina stingri pretojas divas nedēļas ilgajai Krievijas ofensīvai, “pašlaik nav skaidrs, kā viņš īstenos citus savus mērķus,” sacīja Baranovskis.

Taču Baidena administrācija labi apzinās Austrumeiropā un Centrāleiropā dziļi iesakņojušās bažas, ka karš Ukrainā var būt tikai ievads plašākiem uzbrukumiem bijušajām Varšavas pakta dalībvalstīm, cenšoties atjaunot Maskavas reģionālo hegemoniju.

“Krievija neapstāsies Ukrainā,” sacīja ES ārpolitikas vadītājs Hoseps Borels.

“Mēs esam nobažījušies par kaimiņvalstīm Moldovu, Gruziju un Rietumbalkānu valstīm,” viņš teica. “Mums ir jāseko līdzi Bulgārijas Rietumiem, īpaši Bosnijai, kas var saskarties ar destabilizāciju no Krievijas puses.”

Reģionālās situācijas apskats:

Moldova

Tāpat kā tās kaimiņvalsts Ukrainā, arī bijušajā Moldovas Padomju Republikā tās austrumos atrodas separātistu nemiernieki strīdīgajā reģionā, kas pazīstams kā Piedņestra un kur atrodas 1500 Krievijas karavīru. Lai gan Moldova ir militāri neitrāla un neplāno iestāties NATO, tā oficiāli pieteicās dalībai ES, kad sākās Krievijas iebrukums, ātri cenšoties stiprināt attiecības ar Rietumiem.

READ  Momentuzņēmumi: Mēs esam redzējuši pēdējo no aizsargiem Tomasu Šabotu un Džošu Braunu šajā sezonā kopā ar Senators

2,6 miljonu iedzīvotāju valsts ir viena no nabadzīgākajām Eiropā, un tajā dzīvo desmitiem tūkstošu ukraiņu, kas aizbēguši no kara. Iebrukums Moldovā izraisīja pieaugošas bažas ne tikai humanitārās krīzes dēļ, bet arī bažām, ka Putins varētu mēģināt savienot separātistus uz austrumiem no Dņestras upes ar Ukrainu caur pēdējo stratēģisko Odesas ostu.

ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens pagājušajā nedēļā apmeklēja Moldovu un solīja: “Mēs esam līdzās Moldovai un jebkurai citai valstij, kas varētu tikt apdraudēta tādā pašā veidā.”

Moldovas prezidente Maija Sandu sacīja, ka pagaidām nekas neliecina, ka Krievijas spēki Piedņestrā būtu mainījuši savu nostāju, taču uzsvēra, ka bažas saglabājas.

“Šajā vietā šobrīd mums nav iespējas justies droši,” sacīja Sandu.


Gruzija

Karš starp Krieviju un Gruziju izcēlās 2008.gada augustā, kad Gruzijas valdības spēki neveiksmīgi mēģināja atgūt kontroli pār Maskavas atbalstīto separātisko Dienvidosetijas provinci. Krievija piecu dienu cīņās sakāva Gruzijas armiju un simtiem tika nogalināti. Pēc tam Krievija atzina Dienvidosetiju un separātisko Abhāzijas reģionu par neatkarīgām valstīm un pastiprināja tajās savu militāro klātbūtni.

Rietumu noskaņotā Gruzijas valdība nosodīja Krievijas iebrukumu Ukrainā, taču neizrādīja tādu solidaritāti, kāda Kijevai bija Gruzijas un Krievijas kara laikā. Varas iestādes ir liegušas simtiem Gruzijas brīvprātīgo pievienoties starptautiskajai brigādei, kas Ukrainā cīnās pret Krieviju.

Gruzijas šķietami neitrāla nostāja ir parādījusi, ka tūkstošiem cilvēku Tbilisi centrālajā naktī soļojuši, solidarizējoties ar Ukrainu. Pagājušajā nedēļā Gruzijas valdība iesniedza pieteikumu dalībai ES tikai dažas dienas pēc tam, kad paziņoja, ka nepaātrinās pieteikšanos, pieaugot bažām par Krievijas iebrukumu.


Baltijas

Padomju varas atmiņas joprojām saglabājušās Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Kopš iebrukuma Ukrainā NATO ir veikusi ātrus pasākumus, lai stiprinātu savu karaspēka klātbūtni austrumu sabiedrotajos, savukārt Vašingtona ir solījusi papildu atbalstu.

READ  Jaunie koronavīrusa ierobežojumi Igaunijā no 1. novembra | Korona vīruss

Baltijas valstu iedzīvotājiem, īpaši tiem, kas bija pietiekami veci, lai dzīvotu padomju kontrolē, spriedze pirms 24. februāra iebrukuma atgādināja deportācijas un masveida vajāšanas. Šīs trīs valstis Otrā pasaules kara laikā anektēja Josifs Staļins, un tās atguva neatkarību tikai līdz ar Padomju Savienības sabrukumu 1991. gadā.

Viņi pievienojās NATO 2004. gadā, pakļaujoties ASV un to Rietumu sabiedroto militārajā aizsardzībā. Viņi saka, ka NATO ir jāparāda apņēmība ne tikai ar vārdiem, bet ar karavīriem uz vietas.

“Krievija vienmēr mēra militāro spēku, bet arī valstu vēlmi cīnīties,” sacīja Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisens. “Kad viņi ieraudzīs vājumu, viņi izmantos šo vājumu.”

Blinkens, kurš pirmdien apmeklēja Latvijas galvaspilsētu Rīgu, sacīja, ka Baltijas valstis ir “izveidojušas demokrātisku mūri, kas tagad stāv pretī autoritārisma paisumam”, ko Eiropā spiež Krievija.


Balkāni

Krievijas spēkiem būtu grūti sasniegt Balkānus, neiesaistot NATO spēkus, kas izvietoti visās kaimiņvalstīs. Taču Maskava varētu destabilizēt reģionu, kā to jau dara, ar tās sabiedrotās Serbijas palīdzību, kas to apbruņo ar tankiem, modernām pretgaisa aizsardzības sistēmām un kara lidmašīnām.

Kremlis šo reģionu vienmēr ir uzskatījis par savu ietekmes sfēru, lai gan tas nekad nav bijis padomju bloka daļa. Postošais pilsoņu karš 90. gados atstāja vismaz 120 000 bojāgājušo un miljoniem palika bez pajumtes. Serbija, lielākā Rietumbalkānu valsts, parasti tiek vainota kara sākšanā, brutāli cenšoties novērst serbu vadītās Dienvidslāvijas sabrukumu, kas līdzinās Maskavas pašreizējiem centieniem ar militāra spēka palīdzību atgriezt Ukrainu savā orbītā.

Rietumos pastāv bažas, ka promaskaviskā Serbijas vadība, kas atteikusies pievienoties starptautiskajām sankcijām pret Krieviju, varētu mēģināt izmantot uzmanību Ukrainai, lai vēl vairāk destabilizētu tās kaimiņvalstis, īpaši Bosniju, kur serbu minoritāte draud sašķelties. Viņu zemes no kopējās savienības pievienoties Serbijai. Serbu amatpersonas vairākkārt noliegušas, ka iejaucas kaimiņvalstīs, taču klusējot atbalstījušas Bosnijas serbu un viņu līdera Milorada Dodika separātistu kustības.

READ  Boikota riska apstākļos krievi un baltkrievi no paralimpiskajām spēlēm izstājas

Krievijas vēstniecība Bosnijas galvaspilsētā Sarajevā pagājušajā gadā brīdināja, ka, ja Bosnija spers soļus ceļā uz iestāšanos NATO, “mūsu valstij būs jāreaģē uz šo agresijas aktu”. Viņa piebilda, ka pievienošanās NATO liks Bosnijai ieņemt nostāju “militāri politiskajā konfrontācijā”.

Eiropas Savienības miera uzturēšanas spēki Bosnijā ir paziņojuši par aptuveni 500 papildu karavīru izvietošanu valstī, atsaucoties uz “starptautiskās drošības pasliktināšanos (kas) var izplatīt nestabilitāti”.

Kosova, kas no Serbijas atdalījās 1999.gadā pēc NATO gaisa kara pret Serbijas spēkiem, pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā ir lūgusi ASV izveidot valstī pastāvīgu militāro bāzi un paātrināt tās integrāciju NATO.

“Kosovas dalības NATO paātrināšana un ASV spēku pastāvīgās bāzes klātbūtne ir neatliekama nepieciešamība, lai nodrošinātu mieru, drošību un stabilitāti Rietumbalkānos,” sociālajā tīklā Facebook sacīja Kosovas aizsardzības ministrs Arminds Mihajs.

Serbija paziņoja, ka šāds solis ir nepieņemams.

Vairāk nekā 100 valstis, galvenokārt rietumvalstis, ir atzinušas Kosovas 2008. gada neatkarības deklarāciju, taču to nav atzinusi Krievija vai Serbija.

Melnkalne, bijusī sabiedrotā, kas 2017. gadā pagrieza muguru Krievijai, lai tā pievienotos NATO, ir noteikusi sankcijas pret Maskavu saistībā ar karu Ukrainā un tiek uzskatīta par nākamo Rietumbalkānu valstu pievienošanos Eiropas Savienībai. Valsts ir sadalīta starp prorietumniecisko politiku un pro-serbu un prokrieviskām nometnēm, palielinot spriedzi.

Krievija vairākkārt brīdinājusi prorietumniecisko Melnkalnes prezidentu Milo Džukanoviču, kurš mazo Adrijas jūras valsti veda uz NATO, ka šis solis ir nelikumīgs un bez visu Melnkalnes pilsoņu piekrišanas.

Krievija ar laiku var cerēt uzlabot attiecības ar Melnkalni, cenšoties stiprināt savu klātbūtni Vidusjūrā.

(Autortiesības (c) 2022 The Associated Press. Visas tiesības paturētas. Šo materiālu nedrīkst publicēt, pārraidīt, pārrakstīt vai izplatīt.)

Pievienojieties mūsu informatīvajam izdevumam, lai saņemtu jaunākās ziņas tieši savā iesūtnē

Jasmine Cole

"Profesionāls popkulturālists. Nedziedināms pārtikas zinātnieks. Analītiķis. Ārkārtējs lasītājs. Tipisks sociālo mediju fanātiķis. Čivināt cienītājs."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top