Pēc Luhanskas zaudējuma Ukrainas spēki pulcējas Doņeckas aizstāvībai

  • Lisičanska vairs nepastāv
  • Putins sasniedz lielāko uzvaru gandrīz piecu mēnešu ilgajā karā
  • Nākamā Doņeckas kauja
  • Ukraina cer uz dienvidu pretuzbrukumu

Kijeva (Reuters) – Krievijas spēki savus nākamos mērķus izvirzīja Ukrainas austrumu Doņeckas apgabalā pēc tam, kad prezidents Vladimirs Putins pasludināja uzvaru kaimiņos esošajā Luhanskas provincē, piecus mēnešus ilgajam karam ieejot jaunā fāzē.

Lisčanskas ieņemšana svētdien pabeidza Krievijas iebrukumu Luhanskā, kas ir viens no diviem reģioniem Donbasā, Ukrainas austrumu industriālajā reģionā, kas ir kļuvusi par Eiropas lielākās kaujas vietu paaudžu laikā.

Abas puses cieta smagus zaudējumus cīņās par Luhansku, īpaši Liščanskas un Severodoņeckas sadraudzības pilsētu aplenkuma laikā. Abas pilsētas ir izpostītas nerimstošās Krievijas bombardēšanas rezultātā.

Reģistrējieties tūlīt, lai iegūtu bezmaksas neierobežotu piekļuvi vietnei Reuters.com

“Pilsēta vairs nepastāv,” sacīja Ņina, jauna māte, kura aizbēga no Lisičanskas, lai meklētu patvērumu centrālajā Dņipro pilsētā.

“Tas ir praktiski noslaucīts no zemes virsas. Nav humānās palīdzības izplatīšanas centra, tas ir sabombardēts. Ēka, kurā atradās centrs, vairs nepastāv. Tāpat kā daudzas mūsu mājas.”

Ukrainas spēki otrdien ieņēma jaunas aizsardzības līnijas Doņeckā, kur tie joprojām kontrolē lielākās pilsētas, savukārt Putins lūdza savus spēkus “pilnībā atpūsties un atjaunot militāro gatavību”, kamēr vienības citos reģionos turpina cīņu.

Kopš konflikta sākuma Krievija ir pieprasījusi Ukrainai gan Luhansku, gan Doņecku nodot promaskaviskajiem separātistiem, kuri pasludinājuši neatkarīgas valstis.

“Šī ir pēdējā Krievijas uzvara Ukrainas teritorijā,” internetā ievietotajā video sacīja prezidenta Volodimira Zelenska padomnieks Oleksijs Aristovičs.

“Tās bija vidēja lieluma pilsētas. Pagāja no 4. aprīļa līdz 4. jūlijam – tas ir 90 dienas. Daudz zaudējumu…”

Papildus Doņeckas kaujai, sacīja Aristovičs, Ukraina cerējusi uzsākt pretuzbrukumus valsts dienvidos.

READ  Senāts atbalsta Baidena ieroču pārdošanu Saūda Arābijai

“Pilsētu ieņemšana austrumos nozīmē, ka 60 procenti Krievijas spēku tagad ir koncentrēti austrumos un ir grūti tos novirzīt uz dienvidiem,” viņš sacīja.

“Un vairs nebija karaspēka, ko varētu atvest no Krievijas. Viņi maksāja bargu cenu Severodoņeckai un Liščanskai.”

Daži militārie eksperti uzskatīja, ka grūti izcīnītā uzvara Krievijas spēkiem nesasniedza maz stratēģisku ieguvumu, un tā dēvētās “Donbasa kaujas” iznākums palika līdzsvarā.

“Es domāju, ka tā ir taktiska uzvara Krievijai, bet par milzīgām izmaksām,” sacīja Nīls Melvins no Londonas domnīcas RUSI. Salīdziniet cīņu ar milzīgajām cīņām par niecīgajiem teritoriālajiem ieguvumiem, kas iezīmēja Pirmo pasaules karu.

“Tas ir prasījis 60 dienas, lai panāktu ļoti lēnu progresu,” viņš teica. “Es domāju, ka krievi varētu pasludināt kaut kādu uzvaru, bet galvenā kauja vēl tikai priekšā.”

Melvins sacīja, ka izšķirošā cīņa par kontroli pār Ukrainu, visticamāk, nenotiks austrumos, kur Krievija sāk savu galveno ofensīvu, bet gan dienvidos, kur Ukraina ir sākusi pretuzbrukumu teritorijas atgūšanai.

“Šeit mēs redzam ukraiņu progresu Hersonas apkaimē. Tur sākas pretuzbrukumi, un es domāju, ka mēs, visticamāk, redzēsim impulsu, kas iešūpos Ukrainā, kur tā pēc tam mēģinās uzsākt plaša mēroga pretuzbrukumu, lai atspiestu krievus.”

“superspriegums”

Zeļenskis pirmdien sacīja, ka, neskatoties uz Ukrainas atkāpšanos svētdien no Liščanskas, tās spēki turpina cīņu.

“Ukrainas bruņotie spēki reaģē, spiežot un iznīcinot okupantu uzbrukuma spējas dienu no dienas,” teikts Zelenska ikvakara videovēstījumā.

“Mums tas ir jāpārvar. Tas ir grūts uzdevums. Tas prasa neparastu laiku un pūles. Taču mums nav alternatīvas.”

Luhanskas kauja ir vistuvākā kauja, ko Maskava ir sasniegusi vienu no saviem izvirzītajiem mērķiem, kopš tās spēki martā tika sakauti, mēģinot sagrābt Kijevu. Šī bija Krievijas lielākā uzvara kopš Mariupoles dienvidu ostas ieņemšanas maija beigās.

READ  Nafta sarūk par aptuveni 6%, jo Koronas vīrusa dēļ Ķīnā notiek bloķēšana

Putins savu iebrukumu Ukrainā sāka 24.februārī, nosaucot to par “īpašu militāru operāciju”, lai atbruņotu tās dienvidu kaimiņu un aizsargātu Krievijas pārstāvjus no tā dēvētajiem “fašistiskajiem” nacionālistiem. Ukraina un Rietumi saka, ka tas ir nepamatots attaisnojums tiešai agresijai, lai sagrābtu teritoriju.

Ukrainas Luhanskas gubernators Serhijs Gaidai atzina, ka visa viņa province tagad faktiski ir Krievijas rokās, taču aģentūrai Reuters sacīja: “Mums jāuzvar karš, nevis Liščanskas kauja… karš.”

Gaidai sacīja, ka Ukrainas spēki, kas atkāpās no Liščanskas, tagad tur līniju starp Bahmutu un Slovjansku, gatavojoties atvairīt jebkādu turpmāku Krievijas uzbrukumu.

Reuters nevarēja pārbaudīt kaujas lauka pārskatus.

Ukrainas cerības uz ilgstošu pretuzbrukumu daļēji ir atkarīgas no papildu ieroču saņemšanas no Rietumiem, tostarp raķetēm, kas varētu neitralizēt Krievijas milzīgo ugunsspēka pārsvaru, trāpot dziļi aiz frontes līnijas.

“Tas ir jautājums par to, cik ātri piegādes pienāk,” sacīja Aristovičs.

“Rietumos nav pietiekami daudz ieroču, ko piegādāt. Galu galā šis ir lielākais konflikts kopš 1945. gada… Tāpēc ir jāražo vairāk ieroču, un šī ražošana turpinās arī tagad. Šādā tempā rudenī būs ļoti liela ieroču izvēle.”

Reģistrējieties tūlīt, lai iegūtu bezmaksas neierobežotu piekļuvi vietnei Reuters.com

Ziņojums no Reuters Borex. raksta Maikls Berijs; Montāža: Saimons Kamerons-Mūrs

Mūsu kritēriji: Thomson Reuters uzticības principi.

Ross Schultz

"Kaislīgs ceļojumu cienītājs. Mūzikas cienītājs. Profesionāls organizators. Ārštata sociālo mediju aizstāvis. Alus evaņģēlists."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top