Pēc Lavrova komentāriem Maskavā spriedze starp Krieviju un Eiropas Savienību ir sasniegusi jaunu zemāko līmeni

Eiropas Savienības augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos Joseps Borels (pa kreisi) un Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs (pa labi) pēc tikšanās Maskavā, Krievijā, 2021. gada 5. februārī rīko kopīgu preses konferenci (krievu fotogrāfijas Ārlietu ministrija / Paziņojums) / Anadolu aģentūra Via Getty Images)

Krievijas Ārlietu ministrija Anadolu aģentūra Anadolu aģentūra Getty Images

LONDONA – Nesen Eiropas Savienības galvenā diplomāta un veterāna Krievijas ārlietu ministra preses konference parādīja, ka diplomātiskās attiecības ir noslīdējušas jaunā līmenī, liekot dažiem analītiķiem apšaubīt, vai “pazemojošais” ceļojums var izraisīt vairāk politisku seku.

Eiropas Savienības ārpolitikas vadītājs Džozefs Borels piektdien apmeklēja Maskavu, lai paustu Eiropas Savienības pretestību Krievijas prezidenta pārliecinātā kritiķa Alekseja Navaļnija arestam. Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Tomēr Borelss, stāvot līdzās preses konferencē, nespēja noraidīt Krievijas kolēģa komentārus. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs apgalvoja, ka Eiropas Savienība ir “neuzticams partneris”.

Turklāt Borels savā vizītē tviterī uzzināja, ka Krievija ir izraidījusi trīs Eiropas Savienības diplomātus par piedalīšanos demonstrācijās Navaļnija atbalstam.

“Mana tikšanās ar ministru Lavrovu uzsvēra, ka Eiropa un Krievija šķiras viena no otras. Šķiet, ka Krievija pamazām norobežojas no Eiropas,” divas dienas pēc preses konferences savā bloga ierakstā sacīja Borels. Viņš to raksturoja kā “ļoti sarežģītu vizīti Maskavā”.

“Eiropas Savienībai nav piemērotas stratēģijas Krievijai.”

Džeida Makglina

Henrija Džeksona biedrības zinātniskais līdzstrādnieks

Viņa pretrunīgi vērtētais ceļojums tika uzņemts tik slikti, ka 73 Eiropas likumdevēju grupa teica, ka Eiropas Komisijas prezidentei Uršulai fon der Lejenai “būtu jārīkojas, ja Borels neatkāpjas no amata ar viņa piekrišanu”. Kopīgā vēstulē viņi paziņoja, ka Borels savas vizītes laikā nav “aizstāvējis Eiropas Savienības intereses un vērtības”, nodarot “nopietnu kaitējumu Eiropas Savienības reputācijai”.

READ  Valsts mediji ziņo, ka Kims Čenuns pārbauda ASV un Dienvidkorejas satelītattēlus | Militārās ziņas

Saites starp Eiropas Savienību un Krieviju kādu laiku ir bijušas sporādiskas, taču to attiecības ir svarīgas, ņemot vērā viņu kopējās ekonomiskās, enerģētiskās un stratēģiskās intereses.

Henrija Džeksona pētījumu centra pētniece Džeida Makglana pēc Borrela Maskavas brauciena Eiropas Savienības un Krievijas attiecības raksturoja kā “auksti uzliesmojošas”. “Eiropas Savienībai nav piemērotas Krievijas stratēģijas. Nav jēgas atjaunot situāciju ar Krieviju, kad Krievija to nevēlas,” viņa sacīja.

“Ļoti vilšanās” attiecībā uz ASV un ES attiecībām

Abas puses centās uzlabot saites tirdzniecības, enerģētikas un terorisma apkarošanas jomā, cita starpā, līdz 2014. gadam. Šajā kontekstā Eiropas Savienība atbalstīja Krievijas pievienošanos Pasaules Tirdzniecības organizācijai, kas savu darbu noslēdza 2012. gadā.

Tomēr Krievijas veiktā Krimas aneksija 2014. gada martā bija pagrieziena punkts viņu attiecībās. Eiropas Savienība iebilda pret šo soli un tā rezultātā noteica sankcijas pret Krievijas privātpersonām un uzņēmumiem.

Attiecības starp tām pasliktinājās sakarā ar Krievijas iejaukšanos ilgstošajā Sīrijas karā un citos Tuvo Austrumu konfliktos. Turklāt vairākas konstitucionālās reformas Krievijā ir izraisījušas Eiropas amatpersonu bažas, tostarp tādas, kas ļautu Putinam palikt pie varas pēc viņa pašreizējā sasaukuma.

“Viņu attiecības vienmēr ir bijušas grūtas,” CNBC sacīja Vācijas Maršala fonda ASV viceprezidents Īans Lessers, norādot, ka tagad attiecības “pasliktinās vairākās frontēs”.

Rezultātā Lessers sagaida “lielāku spiedienu uz Nord Stream (projektu), tostarp no Vašingtonas DC.”

“Nord Stream 2” ir dabasgāzes cauruļvads, kas vedīs no Krievijas uz Vāciju un pēc pabeigšanas dubultos enerģijas resursu plūsmu starp abiem, norāda Deutsche Welle.

Projekts ir kritizēts nopietni, tostarp no ASV puses, kas ir noteikusi sankcijas uzņēmumiem, kas darbojas cauruļvadā – pozīciju, kuru jaunā ASV prezidentūra negrasās mainīt vienā naktī. ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens ir teicis, ka Baidena administrācija ir pret projektu.

Daži Eiropas likumdevēji arī apgalvo, ka Nord Stream 2 jāpārtrauc darbība, reaģējot uz Navaļnija saindēto Krieviju. Pirms atgriešanās Krievijā pagājušajā mēnesī Navaļnijs Vācijā atveseļojās pēc tam, kad augustā Novičokā bija nedaudz aizbēdzis no tā, kas kopš tā laika ir patstāvīgi apstiprināts kā saindēšanās ar nervu gāzi. 20. Kremlis noliedz Navaļnija saindēšanu.

“Es varu iedomāties, ka tas ir ļoti neapmierinoši”, ka Amerikas Savienotās Valstis apmeklēs piektdienas preses konferenci Maskavā, pa tālruni sacīja Makglinn. Viņa piebilda, ka ASV, visticamāk, jautā: “Vai mums ir uzticams partneris, kurš var iestāties pret Krieviju?”

Ross Schultz

"Kaislīgs ceļojumu cienītājs. Mūzikas cienītājs. Profesionāls organizators. Ārštata sociālo mediju aizstāvis. Alus evaņģēlists."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top