Pēc ēku sabrukšanas Marseļā, Francijā, pazuduši astoņi cilvēki | Jaunumi

Tiek uzskatīts, ka iedzīvotāji ir aprakti zem gruvešiem, savukārt ugunsdzēsēji strādā, lai apdzēstu liesmas pēc sprādziena.

Vietējās amatpersonas ziņo, ka astoņi cilvēki nereaģē uz izsaukumiem un tiek uzskatīts, ka atrodas zem divu ēku drupām, kas sagruva sprādzienā netālu no ostas Francijas dienvidu pilsētā Marseļā.

Vairāk nekā 100 ugunsdzēsēju strādāja pret pulksteni, lai nodzēstu liesmas dziļi piecstāvu ēkas drupās, taču pēc vairāk nekā 17 stundām “situācija vēl nav stabilizējusies”, svētdienas vakara preses konferencē sacīja Marseļas prokurors Dominiks Lorēns. .

Viņa preses konferencē sacīja, ka sabrukums izraisīja ugunsgrēku, kas sarežģīja glābšanas darbus un izmeklēšanu un netika kontrolēts.

Lorenss sacīja, ka policija vēl nav apstiprinājusi devītās personas acīmredzamo pazušanu, kas dzīvoja tuvējā ēkā. Sabrukumā, kas notika īsi pirms plkst. 1 (2200 GMT), tika viegli ievainoti pieci cilvēki.

Lorencs sacīja, ka sprādziena cēlonis vēl nav zināms.

Televīzijas kadros bija redzami dūmu mākoņi, kas kūsā no gruvešiem, kad ugunsdzēsēji mēģināja noslāpēt liesmas, bet upuru atrašanās vietas noteikšanai tika izmantoti suņi snīpšanai.

“Mums nav nekā, pat ne ID kartes. Mēs esam visu pazaudējuši,” intervijā vietējam laikrakstam La Provence sacīja kāds vīrietis, kurš savu vārdu nosauca tikai kā Rolands.

Viņam kopā ar sievu un diviem bērniem izdevās izkļūt no ēkas Tivoli ielā 15, pirms viņš sabruka ar blakus esošo ēku. Trešā ēka daļēji sabruka.

Iekšlietu ministrs Džeralds Darmanins, kurš apmeklēja šo vietu, sacīja, ka šajā rajonā ir evakuētas 30 ēkas.

Marseļas mērs Benuā Bajans sacīja, ka divas ēkas, kurām bija kopīgas sienas ar sabrukušo ēku, tika daļēji nojauktas, pirms viena no tām vēlāk sabruka, kas ir vēl viens sarežģījums meklēšanas un glābšanas operācijā. Ēkas bija starp atbrīvotajām ēkām.

Drones un sensori ir izmantoti, lai skenētu ainavu, lai atrastu dzīvības pazīmes. Ģenerālprokurors sacīja, ka degošās atlūzas bija tik karstas, ka ugunsdzēsēju komandas suņi nevarēja strādāt līdz svētdienas pēcpusdienai, lai gan dūmi viņus joprojām traucēja.

“Mēs nevaram iejaukties ļoti klasiskā veidā,” sacīja Darmanins rīta apmeklējuma laikā. Viņš sacīja, ka ugunsgrēks izcēlies dažus metrus tālāk zem gružu kaudzēm un ka ūdens un putas apdraud upuru izdzīvošanu.

Vismaz sākotnēji tika uzsākta izmeklēšana par miesas bojājumu nodarīšanu piespiedu kārtā, lai izvairītos no iespējamiem noziedzīgiem nodomiem. Ģenerālprokurors Lorencs sacīja, ka viens no pārbaudāmajiem ceļiem ir gāzes sprādziens. Taču zondes iedarbināšanu ierobežoja arī uguns karstums.

Ugunsdzēsēji ar pilsētu glābšanas ekspertu palīdzību strādāja visu nakti un visu svētdienas dienu, lēnā skrējienā ar laiku. Rūpīgās operācijas mērķis bija nodrošināt ugunsdzēsēju drošību, novērst turpmāku kaitējumu cilvēkiem, kas potenciāli iesprostoti zem drupām, un neapdraudēt tuvumā esošās, jau daļēji sagruvušās, neaizsargātās ēkas.

Ģenerālprokurors Lorencs sacīja, ka ugunsdzēsēji ir “ļoti sarežģītā situācijā, un tie rada viņiem briesmas”. Viņa sacīja, ka darbs norit, taču tiek ievēroti drošības pasākumi.

“Mēs dzirdējām sprādzienu… ļoti spēcīgu sprādzienu, kas lika mums lēkt, un tas arī viss,” sacīja Marija Sereta, kura bija evakuēto personu vidū. “Mēs skatījāmies pa logu uz notiekošo. Mēs redzējām dūmus, akmeņus un cilvēkus skrienam.”

Sabrukusī ēka atrodas šaurā ieliņā mazāk nekā kilometra (pusjūdzes) attālumā no Marseļas slavenās vecās ostas, radot grūtības ugunsdzēsējiem un glābšanas darbiniekiem.