Kijeva — prezidents Volodimirs Zeļenskis pasludināja Ukrainu par “nesalaužamu”, minot savas valsts cīņu pret Krievijas iebrukumu un bada pieminēšanu, ko ukraiņi uzskatīja par padomju diktatora Josifa Staļina apzinātu rīcību.
Tiešraides informācija: Krievijas iebrukums Ukrainā
RFE/RL Tiešraides instruktāža Sniedz jums visus jaunākos notikumus saistībā ar notiekošo Krievijas iebrukumu, Kijevas pretuzbrukumu, Rietumu militāro palīdzību, globālo pretreakciju un civiliedzīvotāju nožēlojamo stāvokli.. Lai iegūtu visu RFE/RL karu, noklikšķiniet šeit šeit.
“Ukraiņi ir gājuši cauri absolūti briesmīgām lietām… Viņi kādreiz gribēja mūs iznīcināt ar badu – tagad ar tumsu un aukstumu,” 26. novembrī video vēstījumā sacīja Zeļenskis.
“mēs nevaram tikt salauzti” paziņot.
Eiropas Savienības un NATO dalībvalstu Beļģijas, Lietuvas un Polijas premjerministri bija Kijevā, lai atzīmētu šo dienu, kā arī Zelenska rīkotajā samitu, lai uzsvērtu iniciatīvu “Graudi no Ukrainas”, kas paredzēta, lai globālajiem tirgiem piegādātu vitāli svarīgas preces. Videoklipa starpā uzstājās Vācijas kanclers Olafs Šolcs un Francijas prezidents Emanuels Makrons.
Zelenska izteikumi izskanēja saistībā ar plašiem traucējumiem viņa valsts elektrības un ūdens apgādē, pēc nedēļām ilgiem Krievijas streikiem Ukrainas infrastruktūrā un temperatūras pazemināšanai līdz ar ziemas iestāšanos.
Zelenskis un citi vadītāji pieminēja Golodomora bada upurus, kas notika 1932.-1933.gadā, kad Staļina policija piespieda Ukrainas zemniekus iestāties kolhozos, konfiscējot labību un citus pārtikas produktus.
Vēsturnieki apgalvo, ka galvenais bada cēlonis bija nespēja pienācīgi novākt ražu Ukrainā 1932. gadā padomju nepareizas pārvaldības laikā.
Tiek lēsts, ka Staļina kampaņas laikā nāvessodu, deportāciju un bada rezultātā gāja bojā līdz 9 miljoniem cilvēku.
Daudzi ukraiņi uzskata badu par genocīda aktu, kura mērķis ir iznīcināt Ukrainas zemniekus.
Bez Ukrainas vēl vismaz 16 valstis Lielo badu oficiāli atzinušas par “genocīdu”.
2018. gada oktobrī ASV Senāts pieņēma nesaistošu rezolūciju, kurā tika atzīts, ka Staļins un viņa apkārtējie 1932.–1933. gadā veica genocīdu pret ukraiņiem.
Vācijas likumdevēji gatavojas atzīt Golodomoru par genocīdu, liecina aģentūras AFP rīcībā esošās Vācijas valdošās koalīcijas un opozīcijas kopīgās rezolūcijas teksta projekts.
Maskava jau sen ir noliegusi jebkādus sistemātiskus centienus vērsties pret ukraiņiem, apgalvojot, ka toreizējā sliktā raža daudzus iznīcināja citās Padomju Savienības daļās.
Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis paziņoja, ka “godinās Golodomora upuru piemiņu” memoriālā Ukrainas galvaspilsētā.
Beļģijas premjerministrs Aleksandrs de Krū savā pirmajā vizītē Kijevā kopš Krievijas iebrukuma viņš teica Twitter ka “Pēc pēdējo dienu smagās bombardēšanas mēs esam kopā ar Ukrainas tautu. Vairāk nekā jebkad agrāk.”
“Tuvojoties aukstajiem ziemas mēnešiem, Beļģija sniedz jaunu humāno un militāro palīdzību,” viņš piebilda.
Zelenskis graudu samitā sacīja, ka Kijeva ir viens no pasaules pārtikas drošības garantiem un pildīs savus pienākumus, neskatoties uz Krievijas iebrukumu, atsaucoties uz jauno “graudu no Ukrainas” iniciatīvu.
Viņš mudināja pasaules līderus atbalstīt iniciatīvu, kuras mērķis ir pabarot aptuveni 5 miljonus cilvēku nabadzīgās valstīs, īpaši Etiopijā, Sudānā, Dienvidsudānā, Somālijā, Jemenā, Kongo, Kenijā un Nigērijā.
Samitam veltītajās video piezīmēs Šolcs un Makrons atklāja jaunas finanšu paketes, kas paredzētas, lai palīdzētu Ukrainas graudu eksportam, ko smagi skāris karš, izraisot pārtikas trūkumu daudzās pasaules nabadzīgākajās valstīs.
“Vājākajām valstīm nevajadzētu maksāt cenu par karu, kuru tās nevēlas,” sacīja Makrons.
Zelenskis sacīja, ka Melnās jūras graudu iniciatīva, ar kuras starpniecību starp Turciju un ANO un kurai piekrita Krievija un Ukraina, pilnībā nedarbojas, vainojot Maskavas centienus aizkavēt kuģu satiksmi, kā rezultātā daudzi kuģi ir iestrēguši Ukrainā. ostas.
Darījums stājās spēkā augustā, lai atbrīvotu graudu sūtījumus uz Āfrikas, Tuvo Austrumu un Āzijas valstīm.
Ukraina un Krievija ir lielākās pasaules mēroga kviešu, miežu, saulespuķu eļļas un citu pārtikas produktu piegādātājas šīm valstīm, un Krievija bija pasaulē lielākā mēslojuma eksportētāja, pirms tā februārī sāka savu pastāvīgo iebrukumu Ukrainā.
Daudzi Rietumos ir apsūdzējuši Krieviju par būtisku pārtikas krājumu sūtīšanas uz pasaules tirgiem ieroci. Maskava šīs apsūdzības noliedz.
Tikmēr miljoniem cilvēku visā Ukrainā paliek bez siltuma vai elektrības pēc nesenajiem Krievijas postošajiem uzlidojumiem infrastruktūras objektiem.
26. novembrī varas iestādes pakāpeniski atjaunoja elektroenerģiju daudzās pilsētās, ko veicināja valsts četru atomelektrostaciju atkārtota pievienošana tīklam.
Tika ziņots, ka kaujas starp Krievijas un Ukrainas spēkiem izcēlās valsts austrumos un dienvidos, Kijevas spēkiem turpinot pretuzbrukumu, kas atguvusi kontroli pār tūkstošiem kilometru lielu teritoriju, ko kara sākumā okupēja Krievija.
Nesen atbrīvotajā dienvidu pilsētā Hersonā un tās apkārtnē varasiestādes paziņoja, ka Krievijas uzlidojumos gājuši bojā vismaz 32 cilvēki, kopš prokremliskie spēki pirms divām nedēļām atkāpās un pārcēlās uz Dņepras upes austrumu krastu.
Ukrainas Nacionālās policijas priekšnieks Ihors Kļimenko sociālajā tīklā Facebook paziņojis: “Ikdienas Krievijas bombardēšana iznīcina pilsētu un nogalina mierīgos vietējos iedzīvotājus. Kopumā kopš okupācijas beigām Krievija Hersonas reģionā ir nogalinājusi 32 civiliedzīvotājus.”
“Daudzi cilvēki atkāpjas, lai meklētu patvērumu klusākās valsts vietās. Taču daudzi iedzīvotāji joprojām atrodas savās mājās, un mums ir jānodrošina viņiem maksimāla drošība,” viņš piebilda.
Ar AFP un AP ziņojumiem
