Pāvesta Lielās piektdienas mises teksts tika atcelts pēc Ukrainas protesta

Ukrainas un krievu sievietes tur krustu, kad piedalās Via Crucis (Krusta ceļa) gājienā Lielās piektdienas svinību laikā Kolizejā, Romā, Itālijā, 2022. gada 15. aprīlī. REUTERS/Guglielmo Manjiabani TPX DIENAS ATTĒLI

Kāda ukrainiete un krieviete apmeklēja pāvesta Franciska Lielās piektdienas lūgšanu “Krusta ceļš”, taču viņas rakstītā meditācija tika dzēsta pēc tam, kad ukraiņi protestēja, ka karš to padarījis nepiemērotu.

Tradicionālais gājiens Via Crucis Romas Kolizejā šonedēļ izraisīja strīdus, kad programmā piedalījās divi draugi, medicīnas māsa un medicīnas māsa studente no Romas slimnīcas.

Sveču dievkalpojums sastāv no 14 krusta stacijām, posmiem starp Jēzus nāves nosodījumu un viņa apbedīšanu. Tas bieži tiek nozīmēts, lai tie, kas nes krustu no vienas stacijas uz otru, atspoguļotu pasaules notikumus.

Arhibīskaps majors Svjatoslavs Ševčuks, Katoļu baznīcas galva ar bizantiešu rituālu Ukrainā, to iekļaušanu raksturoja kā nepiemērotu un neskaidru, jo tajā “nav ņemts vērā Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu konteksts”.

Abu sieviešu rakstītais meditācijas oriģinālteksts runā par nāvi, vērtību zaudēšanu, dusmām, rezignāciju un samierināšanos, neskatoties uz sprādzieniem.

Ševčuks sacīja, ka teksts, ko apstiprināja Vatikāns, ir “nesakarīgs, taču aizskarošs, īpaši saistībā ar paredzamo otro un asiņaināko Krievijas spēku uzbrukumu mūsu pilsētām un ciemiem”.

Savu neapmierinātību paudis arī Ukrainas vēstnieks Vatikānā Andrejs Jurašs.

Piektdienas vakarā oriģinālais 200 vārdu garais teksts tika aizstāts ar diviem teikumiem: “Nāves priekšā klusums ir daiļrunīgākais vārds. Apstāsimies klusā lūgšanā un katrs savā sirdī lūgsim par mieru pasaulē. “

Tad vairāku tūkstošu cilvēku pūlis apklusa apmēram tik ilgi, cik tas būtu vajadzīgs, lai izlasītu oriģinālo, garāko meditāciju.

Francisks sēdēja un vēroja gājienu, sēžot uz balta krēsla.

Savā pēdējā lūgšanā viņš lūdza Dievu, lai viņš “ļauj ienaidniekiem paspiest roku, lai viņi sajustu savstarpēju piedošanu un atņemtu brāļa roku, ko viņš ir pacēlis pret brāli, lai saskaņa rastos no tā, kur tagad ir.” naids.”

Kopš kara sākuma Francisks ir skaidri pieminējis Krieviju tikai lūgšanās, piemēram, īpašu globālu miera pasākumu 25. martā. Taču viņš skaidri pauda savu nostāju pret Krievijas rīcību, izmantojot vārdus par iekarošanu, agresiju un zvērībām.

Maskava šīs darbības Ukrainā raksturo kā “speciālu militāru operāciju”, kuras mērķis ir nevis teritorijas okupācija, bet gan valsts atbruņošana un “atbruņošana”. Francisks klusējot noraidīja šo definīciju.

Paredzams, ka karš Ukrainā turpinās metīs ēnu uz pāvesta atlikušajām aktivitātēm Lielajā nedēļā.

Sestdienas vakarā Francisks katedrālē vadīs Lieldienu Misi.

Lieldienu svētdienā, kristiešu liturģiskā kalendāra vissvarīgākajā dienā, viņš Pētera laukumā teiks misi un pēc tam divas reizes gadā sniegs savu vēsti un svētību “Urbi et Orbi” (pilsētai un pasaulei).

(Filipa Pullella ziņojuma autors) Rediģējis Niks Šiminskis

Mūsu kritēriji: Thomson Reuters uzticības principi.