CNN
–
Pasaules līderi, tiekoties G20 samitā Bali, cenšas mazināt iespējamo eskalāciju Ukrainas vairākus mēnešus ilgajā karā pēc tam, kad NATO dalībvalstī Polijā iekrita “Krievijas ražotā” raķete, nogalinot divus cilvēkus.
Raķete otrdien nokrita ārpus Polijas ciemata Prjodo, aptuveni četras jūdzes (6,4 kilometrus) uz rietumiem no Ukrainas robežas, aptuveni tajā pašā laikā, kad notika Krievijas palaišana. Lielākais raķešu uzbrukumu vilnis Ukrainas pilsētām vairāk nekā mēneša laikā.
Apstākļi saistībā ar incidentu, kas bija pirmā reize, kad NATO valsts cieta tiešu triecienu gandrīz deviņus mēnešus ilgā konflikta laikā, joprojām nav skaidri. Nav zināms, kurš raķeti izšāvis un no kurienes tā palaista, lai gan Polijas Ārlietu ministrija to raksturoja kā “Krievijas ražotu”.
Krievijas un Ukrainas spēki konflikta laikā ir izmantojuši Krievijā ražotu munīciju, Ukrainai pretgaisa aizsardzības sistēmas ietvaros izvietojot Krievijā ražotas raķetes.
Runājot ar žurnālistiem pēc ārkārtas tikšanās ar Septiņu rūpnieciski attīstīto valstu grupas un NATO līderiem G20 samita ietvaros Bali, Indonēzijā, ASV prezidents Džo Baidens sacīja, ka sākotnējā informācija liecina, ka ir maz ticams, ka raķete varētu būt palaists no Krievijas iekšienes, bet viņš to nevarēja.. Tātad. Es saku uzsvērti, līdz izmeklēšana ir pabeigta.
“Mēs vienojāmies atbalstīt Polijas izmeklēšanu par sprādzienu… un es parūpēšos, lai noskaidrotu, kas tieši noticis,” sacīja Baidens, piebilstot, ka līderi ir izrādījuši līdzjūtību par abiem bojāgājušajiem. Pēc tam mēs kopīgi noteiksim savu nākamo soli, izmeklējot un izpildot. Cilvēku vidū pie galda valdīja pilnīga vienprātība.
Baidens sacīja, ka informējis citus sanākušos par sarunām ar Polijas prezidentu Andžeju Dudu un NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu.
Iepriekš otrdien izteikumos Duda norādīja, ka, lai gan nav skaidrs, kurš raķeti izšāvis, tā, “visticamāk”, ražota Krievijā. “Mēs strādājam klusi, ļoti klusā veidā,” sacīja Duda, runājot no Nacionālās drošības biroja Varšavā.
Kremlis noliedza saistību ar sprādzienu, un Krievijas Aizsardzības ministrija nodēvēja Polijas plašsaziņas līdzekļu ziņojumus, kuros vispirms tika ziņots par bojāgājušajiem, par “apzinātu provokāciju, lai saasinātu situāciju”, teikts īsajā otrdienas vakarā izplatītajā paziņojumā.
Tā piebilda, ka Polijas mediju publicētajiem vraka attēliem “no Przjodo ciema vietas nav nekāda sakara ar Krievijas ieročiem”.
Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs telekanālam CNN sacīja, ka viņam nav informācijas par sprādzienu Polijā.
Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis otrdien paziņoja, ka pierādījumi liecina, ka Pševovā nosēdusī raķete bija “vientuļa darbība” un nekas neliecina par turpmākiem raķešu uzbrukumiem.
Taču, mudinot būt mierīgam, Moraveckis sacīja, ka Polija un Bold paaugstina savu militāro gatavību un apsver iespēju aktivizēt NATO līguma 4. pantu. 4. pants ir konsultāciju metode, kas ļauj 30 valstu alianses dalībvalstīm izvirzīt jautājumu — parasti ar drošību saistītu — debatēm Ziemeļatlantijas padomē, tās lēmējinstitūcijā.
Neatkarīgi no Polijas vadītās izmeklēšanas iznākuma, incidents pastiprināja ilgstošas bažas par nepareizu aprēķinu risku kaujas laukā, izraisot konfliktu starp NATO un Krieviju.
Kāds sprādziena aculiecinieks stāstīja, ka dzirdējis biedējošu “skaņu”, kad šāviņš lidoja pāri pilsētai un sprādziena spēks satricināja tuvējos logus.
Video, ko uzņēmis kāds iedzīvotājs un kura ģeogrāfiskā atrašanās vieta ir apstiprināta CNN, redzams liels dūmu spārns ciemata centrā.
Sprādziena vietā vietējie mediji demonstrēja attēlu ar krāteri un apgāztu lauksaimniecības transportlīdzekli. CNN nevar neatkarīgi apstiprināt attēlus.
Duda savā runā sacīja, ka ASV kopīgas operācijas ietvaros nosūtīs ekspertus šīs vietas izmeklēšanai.
NATO vadītājs Stoltenbergs otrdien pēc telefonsarunas ar Dudu sacīja, ka ir “svarīgi pierādīt visus faktus”.
“Es izteicu līdzjūtību par dzīvību zaudēšanu. NATO uzrauga situāciju un rūpīgi konsultējas ar sabiedrotajiem. Ir svarīgi noskaidrot visus faktus,” teikts Stoltenberga paziņojumā.
