Rudenī vairāki deputāti Latvijas TV sacīja, ka par šo jautājumu būs diskusija valsts budžeta sarunās 2023. gadam, tomēr lēnais valdības veidošanas process noveda pie tā sauktā tehniskā budžeta gada sākuma un līdz ar to. , diskusija nebija un tā jau ir notikusi.algu paaugstinājumi 1.janvārī, jo 2021.gada beigās jau ir pieņemtas izmaiņas likumdošanā.
Tagad Valsts prezidents, Ministru prezidents un deputātu palātas priekšsēdētājs saņem 7962 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Ministri saņem 7052 eiro, parlamentārie sekretāri – 6256 eiro, bet deputāti – 3981 eiro, neskaitot dažādas piemaksas. Visām pozīcijām tas ir palielinājies par dažiem desmitiem procentu. Visstraujākais kāpums ir parlamenta priekšsēdētājam, kura alga, salīdzinot ar oktobrī saņemto algu, pieaugusi par 74%.
“Tas nešķiet godīgi. Es noteikti domāju, ka mums vajadzētu atgriezties pie šī jautājuma, vismaz krīzes laikā, ļoti noteikti,” oktobrī sacīja alianses biedrs Apvienotā saraksta frakcijas vadītājs Edgars Tavaress.
Tagad viņš LTV sacīja, ka politiķu algas pēc algu reformas ir saistītas ar citu amatpersonu algām, tāpēc algu iesaldēšana skars arī tos, kam tas nepieciešams.
Arī opozīcijas deputāti neatbalstīja debates par algām parlamentā. Opozīcijā esošā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) priekšvēlēšanu laikā paziņoja par deputātu parakstītu likumprojektu, kas apturēs izmaiņas politiķu algās. Taču pēc vēlēšanām likumprojektus ZZS nepiedāvāja.
Saeimas Mandāciju, ētikas un iesniegumu komisijas vadītājs Jānis Vucāns (ZZS) sacīja: de facto Šis jautājums “ir apspriests”.
Nedēļu pirms paaugstinājuma stāšanās spēkā komisija izskatīja “manabalss.lv” iniciatīvu par algu iesaldēšanu, ko parakstījuši vairāk nekā 10 000 cilvēku. Iniciatīvas autors sacīja, ka sašutumam ir vairāki iemesli, piemēram, reforma, kas vērsta tieši uz augstākajām amatpersonām, nevis ierēdņiem, un tieši reforma, kurai vispār tika rosināta algu reforma, ir ļoti strauja.
“Ņemot vērā, ka pārējā nācija domā, kā pārdzīvot šo ziemu inflācijas ziņā, kas ir divas reizes augstāka nekā eirozonā, tas šķiet nepieņemami,” sacīja iniciatīvas autore Nora Frīmena.
Lai gan likums paredzēja algu palielināšanu, kas bija Seima prerogatīva, pēc Vucāna ierosinājuma komiteja nolēma iniciatīvu nodot valdībai. Atbilde tika lūgta līdz 15.aprīlim, tāpēc šajā laikā politiķi paaugstināja algas.
Vēsturiski ir arī citi lēmumi, kurus valdība var pieņemt ļoti ātri. Tāpēc ir jautājums, varbūt tas ir vairāk saistīts ar vēlmi. Un otrs – tas liek aizdomāties par to, cik efektīva un elastīga vispār būtu bijusi Vispārējās nodaļas darbība, ja ar to būtu nodarboties četrarpus mēnešus, un nebūtu nekāds noslēpums – komisija arī izskatīja iespēju apsvērt šo jautājumu uz pusi. Gadu un gadu es domāju, ka viņi ir pilnībā šķīrušies no realitātes,” Frīmens turpināja.
Savukārt Vucāns atbildēja, ka ilgāks izvērtējums nepieciešams, jo darba samaksas izmaiņas varētu atstāt iespaidu uz visu algu reformu. Lai gan viņš uzskatīja, ka algu palielinājums augstākajām amatpersonām ir pārāk straujš, to nevar mainīt atrauti no kopējās atalgojuma sistēmas.
Amatpersonu algu aprēķinus ietekmē arī inflācijas rādītāji, taču ar divu gadu nobīdi. Līdz ar to straujais inflācijas kāpums pagājušajā gadā ietekmēs algas 2024.gadā. Līdz ar to politiķu atalgojums nākamgad gaidāms vairāk nekā par 10%.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl + Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
