Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Latvijas valdība meklēja veidus, kā samazināt savu atkarību no Krievijas gāzes. Viena tendence ir atteikties no gāzes centrālajā apkurē.
Valdība 8.martā jeb divas nedēļas pēc iebrukuma grozīja ES fondu programmas noteikumus, gandrīz 70 miljonus eiro novirzot siltumenerģijas uzņēmumiem, lai tie varētu gāzi aizstāt ar šķeldu vai citiem atjaunojamiem energoresursiem.
Toreizējais ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība) valdības sēdē sacīja, ka mērķis ir panākt, lai šajā apkures sezonā darbotos dažas jaunas katlumājas: “Ir 39 šādi projekti, kuriem ir augsta gatavība un kurus varētu īstenot jau šajā apkures sezonā. šī apkures sezona.Tas ir patiešām svarīgi, un tās ir lielas pašvaldības – Liepāja, Sigulda, Cēsis, Valmiera, Jūrmala, Rīga.
Taču Centrālajā finanšu līgumu aģentūrā (CFLA) šobrīd stāsta, ka no 62 atlasei atbalstītajiem projektiem augstu gatavību izrādījuši tikai pieci: «Šiem projektiem vajadzēja būt būvatļaujai, kur nepieciešams ievērot noteiktos projektēšanas un būvniecības noteikumus. ārā.” Būvniecība, tā bija jāpērk, jāizvēlas iepirkuma uzvarētājs, un bija jābūt skaidrai izpratnei par to, kā šis projekts tiks finansēts. Gundija Solca, CFLA direktora vietniece:
Valdība arī atvieglojusi dažādas prasības malkas katlu māju celtniecībai pēc iespējas ātrāk. Piemēram, katlumāju celtniecība tika atļauta pēc dokumentu iesniegšanas CFLA. Uzņēmumi šo iespēju nav izmantojuši. Aģentūras pārstāve Olka sacīja, ka termiņš gandrīz visiem projektiem ir nākamā gada beigas. Tuvāko mēnešu laikā var tikt pabeigti tikai daži nelieli projekti, kuriem nav būtiskas ietekmes uz tarifiem.
Maz ticams, ka lielie projekti no gāzes atkarīgās pilsētās, piemēram, Daugavpilī un Ruskenā, būs gatavi nākamās apkures sezonas sākumā. Daugavpils siltumtīklu izpilddirektore Oļesja Duškeviča cer, ka termiņu varēs vēl pagarināt: “Tomēr ir lielas bažas par termiņiem, jo lietas var notikt gan būvdarbos, gan pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā ar iekārtu piegādi Pašreizējais, veidotājs mums sola, ka tas jādara līdz noteiktajam termiņam, bet patiesībā viņš būtu ļoti uzmanīgs, ja to varētu pagarināt.
Viens no CFLA jau noslēgtajiem projektiem ir jaunas katlumājas būvniecība Kauguros, Jūrmalā, blakus jau esošajai šķeldas katlumājai. Tas samazinās gāzes īpatsvaru Jūrmalas energobilancē no aptuveni 50% līdz 30%. Sakarā ar augstajām gāzes cenām Jūrmalā šogad pilsētā ir vienas no augstākajām siltumenerģijas likmēm starp pilsētām – 225 € par MWh pirms valsts atbalsta. Jūrmalas siltumapgādes uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Valdis Vītoliņš sacīja, ka jauno katlumāju nav iespējams uzbūvēt pirms nākamā gada beigām.
Taču citviet Latvijā siltumapgādes uzņēmumi neplāno atteikties no gāzes, neskatoties uz šogad augstākajām cenām un gaidāmo neskaidrību. Piemēram, Skultes ciemā Mārupē tiek maksāta otrā augstākā likme Latvijā – tarifs pirms valsts atbalsta ir 312 € par MWh. Šeit siltumu ražo tikai gāze. Katlu māja tika uzcelta tikai 2018. gadā ar investīcijām € 270 000. Ciemats plāno palikt pie gāzes, jo nav vietas jaunai katlumājai.
Ciemam tas būs smags slogs. Tie būs putekļi, tas ir troksnis. Tā ir ļoti sarežģīta loģistikas ķēde, un tā noteikti ir diezgan liela vietnes maiņa. Tas principā attiecas uz trim katlu mājām, kas atrodas ļoti tuvu dzīvojamajām ēkām, sacīja Mārubes siltumapgādes uzņēmuma valdes loceklis Dais Švedi.
Lai pazeminātu tarifu, Mārupe centīsies dabasgāzi aizstāt ar propānu. Tikmēr Ekonomikas ministrijas valsts ministra vietnieks Edige Saikāns norādīja, ka valsts mērķis ir enerģētiskā neatkarība, tāpēc pašvaldībām ir jāatsakās no gāzes par labu vietējam resursam.
“Šobrīd arī pašvaldībām vajadzētu pārskatīt savas prioritātes un paskatīties, kā tās varētu veicināt šo projektu virzību uz priekšu. Tā vienmēr ir vienkārša atbilde: mēs to nevarēsim. Man šķiet, ka viņiem tas būtu jāskatās no otras puses. pusē. Kā mēs varam darīt kaut ko vairāk, lai gūtu panākumus? līdz [the end of 2023]Hakims teica.
Viņš piebilda, ka siltumenerģijas uzņēmumu pārejai uz šķeldu vai citiem atjaunojamiem energoresursiem tuvākajā periodā tiks paredzēti Eiropas līdzekļi, līdz ar to pašvaldībām būs lielākas iespējas atteikties no gāzes.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl + Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
