Pirms divdesmit gadiem sestdien aptuveni 300 miljonu eiropiešu rokās bija pilnīgi jauna valūta eiro. No Lisabonas līdz Helsinkiem līdz Atēnām iedzīvotāji varēja izņemt eiro banknotes no vietējiem bankomātiem, iegādāties pārtikas preces ar eiro monētām un ceļot uz ārzemēm, nemainot valūtu.
Pāreja no 12 nacionālajām valūtām uz eiro bija vēsturē unikāls process: Eiropas Centrālā banka pirms 2002. gada 1. janvāra izdrukāja vairāk nekā 15 miljardus eiro banknošu un izkala aptuveni 52 miljardus monētu.
Balstoties uz vienotā tirgus paplašināšanos, eiro ir kļuvis par vienu no taustāmākajiem Eiropas integrācijas sasniegumiem līdz ar cilvēku brīvu pārvietošanos, Erasmus studentu apmaiņas programmu un viesabonēšanas maksu paaugstināšanu Eiropas Savienībā.
Dziļākā līmenī eiro atspoguļo kopējo Eiropas identitāti, simbolizējot integrāciju kā Eiropas stabilitātes un labklājības garantu.
Kā finanšu ministri un Eiropas Komisijas locekļi, kas vada eirozonas ekonomikas politiku, mēs kolektīvi skatāmies uz pēdējiem 20 gadiem un nosakām dažas prioritātes mūsu vienotās valūtas nākotnei.
Pilngadības sasniegšana
Taisnīgi jāsaka, ka EUR piedzīvoja pirmās divas ļoti notikumiem bagātas desmitgades.
Kopš tā sākuma lielā entuziasma eiro ir izaudzis par otro visvairāk lietoto valūtu pasaulē. Mūsu kopīgā valūta joprojām ir ļoti populāra — aptuveni 80% iedzīvotāju uzskata, ka eiro nāk par labu ES — un eirozona ir turpinājusi paplašināties, sākot no tās sākotnējiem 11 dalībvalstīm, līdz 19 valstīm šodien, un vēl vairāk ir ceļā uz pievienošanos Eiropas Savienībai. nākamajos gados.
Šis progress ir panākts nopietnu izaicinājumu priekšā. Daži bija skeptiski pret projektu jau kopš tā sākuma.
Kad es sasniedzu pusaudža vecumu, dalībvalstis un iestādes plašāk saprata, ka eiro arhitektūra sākotnēji nebija paredzēta, lai reaģētu uz globālās finanšu un valsts parāda krīzes un to sekām seismisko šoku. Tas ir novedis pie eirozonas pārvaldības ietvara reformas, vienota atbalsta mehānisma izveides valstīm, kurām trūkst skaidras naudas, un vienotas uzraudzības sistēmas Eiropas bankām: atzīta nepieciešamība rast risinājumu lielākā koordinācijā un dziļākā integrācijā.
Šīs agrīnās krīzes ļāva eiro nobriest un nostiprināt savu starptautisko lomu. Mēs esam guvuši arī vērtīgas mācības, kas mūs ir nostādījušas labā stāvoklī pašreizējās pandēmijas priekšā: tās bezgalīgais raksturs ir atklājis mūsu savstarpējās saiknes dziļumu un vienotības spēku.
Kad Covid-19 krīzes apmēri kļuva acīmredzami, atšķirībā no iepriekšējiem satricinājumiem tā tika sagaidīta ar straujāku, izlēmīgāku un koordinētāku politisko rīcību. Lai gan pašreizējie nodokļu un labklājības režīmi ir mazinājuši ekonomisko ietekmi, ES ir pieņēmusi bezprecedenta lēmumus, lai palielinātu dzīvību un iztikas līdzekļu aizsardzību, papildinot ECB atbalstošo monetāro politiku. Mūsu kolektīvā atbilde ietvēra SURE finanšu palīdzības shēmu, kas ir palīdzējusi aizsargāt gandrīz 31 miljonu darbavietu, kā arī revolucionāro atveseļošanas plānu Eiropai — Eiropas Savienības nākamās paaudzes.
Mūsu saskaņotā politiskā reakcija kopā ar Covid-19 vakcīnu izlaišanu ir palīdzējusi eirozonai ātri atgūties no pandēmijas ekonomiskajām sekām. Turklāt finansiālais atbalsts un likviditātes atbalsts ir paredzēti, lai samazinātu ilgtermiņa kaitējuma risku, lai mūsu ekonomika varētu ātri atgūt zaudēto pozīciju.
Es skatos uz priekšu
Pirmajos 20 eiro ieviešanas gados esam daudz sasnieguši, taču vēl ir daudz darāmā.
Mums ir jāseko līdzi jauninājumiem un jāstiprina eiro starptautiskā loma. Pašam eiro vajadzētu būt piemērotam digitālajam laikmetam. Tāpēc mēs atbalstām un sniedzam ieguldījumu Eiropas Centrālās bankas darbā pie mūsu valūtas digitālās formas.
Tajā pašā laikā eirozona ir jāturpina stiprināt. Lai gan esam ielikuši stingrus pamatus mūsu Eiropas banku sistēmai, mums ir jādara vairāk, lai stiprinātu mūsu banku savienību un pavērtu jaunas iespējas ekonomikas atveseļošanai un izaugsmei. Tas pats attiecas uz mūsu kapitāla tirgiem: mums ir jārīkojas izlēmīgi, lai uzlabotu privāto investīciju un uzkrājumu plūsmu caur vienoto tirgu, lai nodrošinātu tik ļoti nepieciešamo finansējumu uzņēmumiem, tostarp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, un tādējādi radītu jaunas darba vietas. izredzes.
Investīciju līmenis jau ilgu laiku ir bijis ļoti zems: mums ir jāiegulda lieli un ilgtspējīgi līdzekļi savos cilvēkos, infrastruktūrā un iestādēs. Līdzās atbildīgai budžeta politikai un privātā sektora ieguldījumam ES nākamā paaudze spēlēs lielu lomu daudzu nepieciešamo reformu un investīciju īstenošanā. Tas ir mūsu labākais ceļš, lai palielinātu mūsu izaugsmes potenciālu, uzlabotu mūsu dzīves līmeni un risinātu kritiskās problēmas, ar kurām saskaras cilvēce.
Mums ir arī jānodrošina finansiālā ilgtspēja, jo mūsu iedzīvotāji noveco. Saistībā ar mūsu kopējo budžeta noteikumu pārskatīšanu mums ir jānodrošina, lai eirozonas finanšu un ekonomikas politika atbilstu mērķim mainīgajā vidē un reaģētu uz nākotnes izaicinājumiem.
Mūsu kopīgā valūta ir bezprecedenta kolektīvs darbs un apliecinājums vienotībai, uz kuras balstās mūsu savienība.
Kad pasaule atgūstas no pandēmijas, mums tagad ir jāapvieno savi centieni un resursi, lai gūtu labumu no strauji digitalizētās pasaules un risinātu klimata ārkārtas situāciju. Nevienu no šiem jautājumiem valstis nevar atrisināt, rīkojoties vienatnē. Eiro ir apliecinājums tam, ko mēs varam sasniegt, strādājot kopā — raugoties uz nākamajiem 20 gadiem, padarīsim to par simbolu mūsu apņemšanās nodrošināt plaukstošu, ilgtspējīgu un iekļaujošu nākotni nākamajām paaudzēm.
Šo rakstu parakstīja Austrijas finanšu ministrs Magnuss Brunners, Spānijas vecākā viceprezidente un ekonomikas un digitalizācijas ministre Nadia Kalvīno, Maltas finanšu un nodarbinātības ministrs Klaids Karuana un Eiropas Komisijas ekonomikas izpilddirektors viceprezidents Valdis Dombrovskis. Working for People, Eirogrupas prezidents un Īrijas finanšu ministrs Pascal Donohue, Itālijas ekonomikas un finanšu ministrs Daniels Franko, ES ekonomikas komisārs Paolo Džentiloni, Luksemburgas finanšu ministrs Pjērs Gramegna, Vupke Hoekstra, Nīderlandes finanšu ministrs, Portugāles finanšu ministrs Žoao Leao, Francijas ekonomikas, finanšu un atveseļošanas ministrs Bruno Le Maire, Vācijas finanšu ministrs Kristians Lindners, Eiropas Savienības komisārs Mairead McGuinness Finanšu pakalpojumi, finanšu stabilitāte un kapitāla tirgu savienība, Igors Matovičs, finanšu ministrs un Slovākijas premjerministra vietnieks, Ki Bentos Ruzimanos, finanšu ministrs Igaunijā, Konstantinos Petrides, Kipras finanšu ministrs, Jannis Riers, Latvijas finanšu ministrs , Annika Sariko, finanšu ministre Somijas mehānisms, Slovēnijas finanšu ministrs Andrejs Cerseli, Lietuvas finanšu ministrs Gentari Skeste, Grieķijas finanšu ministrs Christos Staikouras un Beļģijas finanšu ministrs Vincents van Bettiegems.
