Ramallaha (AFP) – Palestīnas uzņēmumos ir ieliets daudz Izraēlas naudas: iespējams, tas nav populārākais konflikta aspekts, bet daži brīdina, ka tas rada arvien lielākas bažas par Palestīnas ekonomiku.
Palestīnieši Rietumkrastā izmanto Izraēlas šekeli, taču, izņemot šo kopīgo, abas finanšu sistēmas būtiski atšķiras.
Izraēlā, tāpat kā daudzās attīstītās valstīs, digitālie maksājumi piedzīvo strauju izaugsmi, aizstājot darījumus, kas agrāk tika veikti, izmantojot rēķinus un monētas.
Bet Rietumkrastā, apgabalā, kas kopš 1967. gada ir daļēji Izraēlas militārā kontrolē, nauda joprojām ir karalis.
Taisīrs Freijs, kuram pieder datortehnikas veikals Ramallā, aģentūrai AFP sacīja, ka viņam tagad ir jāmaksā 2% komisijas maksa par papīra naudas noguldīšanu, jo viņa banka nevēlas to saņemt.
“Šī ir krīze … mēs jūtam tās sekas,” Frejs sacīja AFP.
Lielu daļu papīra naudas ienes desmitiem tūkstošu palestīniešu, kuri strādā Izraēlā vai ebreju apmetnēs Rietumkrastā un saņem algas skaidrā naudā.
Palestīnieši staigā pie naudas maiņas punkta Rietumkrasta pilsētā Rāmallā, 2021. gada 5. oktobrī (ABBAS MOMANI / AFP)
Eksperti un uzņēmēji saka, ka cietās valūtas uzkrāšanās draud apslāpēt Palestīnas finanšu sistēmu.
Freijs bija nobažījies, ka, pērkot preces no ārvalstīm, parasti ir jāpārvērš šekelis ārvalstu valūtās, jo īpaši dolāros vai eiro, taču šekeļa pārpilnība tirgū piespieda viņu pieņemt sāpīgi nelabvēlīgās likmes.
“Izgāzta zeme”
Palestīnas monetārā pārvalde, kas darbojas kā Rietumkrasta centrālā banka, ir brīdinājusi neuzkrāt papīra šekeli, jo tai nav iespējas atgriezt cietās valūtas Izraēlā.
Monetārās iestādes gubernators Firass Melhems aģentūrai AFP sacīja, ka likviditātes uzkrāšanās ir “ļoti satraucoša problēma”, un tas rada problēmas bankām un uzņēmumiem.
“Ja problēma netiks ātri atrisināta, Palestīnas tirgus pārvērtīsies par šekeļa izgāztuvi,” viņš piebilda.
Šekelis tika izveidots kā oficiālā valūta Rietumkrastā un Gazas joslā, pateicoties ekonomiskajiem protokoliem, kas pazīstami kā Parīzes līgumi, kas sekoja Izraēlas un Palestīnas pašpārvaldes Oslo līgumam.
Palestīnietis 2021. gada 5. oktobrī Rietumkrasta pilsētā Ramallahā valūtas maiņas birojā skaita banknošu kaudzes (ABBAS MOMANI / AFP)
Kopš 1994. gada nolīgumiem daudz kas ir mainījies.
Tā kā Izraēlas bankas vairāk paļaujas uz digitālajiem darījumiem, tās vairs nevēlas atkārtoti absorbēt fiat naudu, kas uzkrājas Rietumkrastā, bet ātri neizplatās pa Izraēlas ekonomiku.
Izraēlas Banka norādīja, ka drošība ir vēl viens iemesls.
“Mēs apliecinām, ka nekontrolēti skaidras naudas pārskaitījumi var tikt ļaunprātīgi izmantoti, īpaši saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu, un tie neatbilst starptautiskajiem standartiem par naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas aizliegumu,” teikts bankas paziņojumā AFP.
Risinājumi?
Palestīnas bankas ir mēģinājušas mudināt klientus koriģēt skaidras naudas noguldījumus, taču tas riskē ierobežot bankām pieejamo kapitālu, samazinot viņu iespējas izsniegt aizdevumus.
Likviditātes pārpalikuma krīze ir izraisījusi dažu palestīniešu ekspertu atkārtotus aicinājumus atteikties no šekeļa par labu unikālai palestīniešu valūtai vai citas valsts valūtai, ieskaitot Jordānijas dināru, kas tiek izplatīts arī Rietumkrastā.
Palestīnas monetārā pārvalde arī spieda Izraēlas Banku atgūt vairāk cietās valūtas.
Bet Melhems uzsvēra, ka arī palestīniešiem ir “jāseko līdzi finanšu tehnoloģiju attīstībai” un jāvirzās uz bezskaidras naudas norēķiniem.
Izraēlas darbinieku Times sniedza ieguldījumu šajā ziņojumā.
