Pakalpojumu tirdzniecības globālā normatīvā vide 2020. gadā ir kļuvusi ierobežojošāka, un jaunie šķēršļi pastiprina COVID-19 pandēmijas šoku eksportētājiem, teikts jaunajā ESAO ziņojumā.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (STRI) Pakalpojumu tirdzniecības ierobežojumu indekss: politikas tendences līdz 2021. gadam Tas parāda arvien pieaugošu jaunu šķēršļu radīšanu pakalpojumu tirdzniecībai visās lielākajās nozarēs. Jaunie ierobežojumi ietekmē pakalpojumus, kurus tirgo dažādi komercsabiedrības, tādās nozarēs kā datoru pakalpojumi, komercbankas un apraide. Pakalpojumu tirdzniecība pasaulē 2020. gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu samazinājās par 24%, nedaudz palielinoties salīdzinājumā ar 30% gada kritumu, kas reģistrēts otrajā ceturksnī.
Lai gan vispārējā tendence ir bijusi vairāk ierobežojumu, valdības visā pasaulē 2020. gadā pazemināja šķēršļus pārrobežu digitālajai tirdzniecībai kā daļu no vispārējās politikas atbildes uz pandēmiju COVID-19. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem tika izlaisti vairāk digitālās komercijas veicināšanas pasākumu, kas palīdzēja attālinātam darbam un tiešsaistes uzņēmējdarbībai.
“Pandēmijas laikā mēs esam pieredzējuši lielas pārmaiņas tirdzniecībā,” sacīja Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas ģenerālsekretārs Anhels Gurija. Transports un ceļojumi ir sabrukuši, taču digitālā tirdzniecība un tādi pakalpojumi kā telekomunikācijas ir veicinājuši mūsu ekonomikas noturību. Pakalpojumu tirdzniecības ierobežojumu atcelšana būs izšķiroša, jo valdības cenšas pasaules ekonomiku virzīt uz spēcīgu, iekļaujošu un ilgtspējīgu atveseļošanos.
Ziņojumā, kas aptver pakalpojumu tirdzniecības noteikumus 48 valstīs, kas veido vairāk nekā 80% no pasaules pakalpojumu eksporta, tiek identificēti labākie normatīvās prakses ziņā, tostarp Čehijā, Latvijā, Nīderlandē, Japānā, Lietuvā un Apvienotajā Karalistē Karaliste. Tajā arī uzsvērti nesenie centieni veikt reformas Brazīlijā, Ķīnā, Islandē, Indonēzijā un Kazahstānā.
Valsts un kolektīva rīcība, lai mazinātu šķēršļus pakalpojumu tirdzniecībai, var samazināt tirdzniecības izmaksas uzņēmumiem, kas pakalpojumus sniedz pāri robežām. Pakalpojumu tirdzniecības izmaksas vidēji dažādās nozarēs un valstīs pēc 3–5 gadiem varētu samazināties par vairāk nekā 15%, ja valstīm izdotos novērst pusi no regulējuma nepilnībām ar vislabāko sniegumu. Ziņojumā teikts, ka vērienīga pakalpojumu tirdzniecības programma, iekļaujot jaunas pakalpojumu tirgus piekļuves saistības visaptverošos tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumos, varētu veicināt šos ieguvumus.
Plašāku informāciju par ESAO darbu pakalpojumu tirdzniecībā skatiet: https://www.oecd.org/trade/topics/services-trade/
© Scope Media