Ombuds Joris Janson ir apmierināts ar šo Augstākās tiesas spriedumu, jo viņš loģiski turpina jau apstiprināto lēmumu ķēdi lietās, kas ierosinātas pēc ombuda pieprasījuma attiecībā uz minimālajiem ienākumiem.
Birojs uzsvēra, ka šī tiesa, tāpat kā iepriekšējās lietās, atzina, ka minimālā vecuma pensija ir tik svarīgs jautājums, ka likumdevējs izlemj pamatprincipus minimālās vecuma pensijas apmēra un mērķa noteikšanai. Paredzēts priekš.
Tiesa arī norādīja, ka pašreizējā minimālās vecuma pensijas apmēra noteikšanas metode negarantē pienācīgas dzīves minimālās vecuma pensijas saņēmējam.
Tikmēr Tiesībsarga birojs norādīja, ka no šā gada 1. janvāra likumdevējs ir ieviesis jaunu tiesisko regulējumu, lai noteiktu minimālo vecuma pensiju. Vērtējot, vai jaunais regulējums novērš ST konstatētos trūkumus, “droši var teikt“ nē ”, jo likumā joprojām nav definēti minimālās vecuma pensijas noteikšanas principi, kā arī nav skaidri noteikta minimālā vecuma pensija.
Vissvarīgākais ir tas, ka joprojām nav kontu vai pētījumu, kas apstiprinātu, ka nesen pieņemtais tiesiskais regulējums garantēs atbilstošu minimālās vecuma pensijas apmēru.
“Bet likumdevējs pats identificēja šos trūkumus un uzdeva kabinetam budžeta likumā izstrādāt plānu minimālo ienākumu atbalsta sistēmas uzlabošanai līdz gada vidum, izstrādāt attiecīgus grozījumus likumos un sagatavot valsts budžetu 2022. gadam,” norāda birojs.
Turklāt birojs vērsa uzmanību uz to, ka Īpašajā tiesā ir vēl viena lieta, kas turpina ombuda ierosināto iniciatīvu – lieta par minimālajām pensijas pensijām, kas tiek izskatīta nākamā gada janvārī.
Kā ziņots, Īpašā tiesa atzina, ka minimālās vecuma pensijas apmēra noteikšanas kritēriji ir pretrunā ar Satversmes sistēmu.
ST ierosināja lietu pēc Augstākās tiesas (Augstākās tiesas) un ombuda lūgumiem.
ST secināja, ka Noteikumi neatbilst Satversmes 1. un 109. pantam. Tiesnesis ST Artūrs Kučs preses konferencē norādīja, ka minimālā vecuma pensija likumdevējam jānosaka, pamatojoties uz metodi, kas izriet no mērķa aizsargāt cilvēka cieņu, panākot vienlīdzību sociālajā nevienlīdzībā un nodrošinot valsts ilgtspējīgu attīstību. Tiesa arī secināja, ka minimālā vecuma pensija līdz ar citiem sociālās palīdzības instrumentiem negarantē indivīdam pietiekami labu dzīves līmeni.
Tiesa secināja, ka pensijas bieži ir galvenais pensionāru ienākumu avots. Tiesa norādīja, ka apstrīdētajos noteikumos ietvertā minimālā vecuma pensija netika noteikta, pamatojoties uz metodi, kas izrietētu no valsts sociālās vienlīdzības un ilgtspējīgas attīstības mērķa. Tāpat no 2020. gada 1. janvāra minimālā vecuma pensija tika piesaistīta valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta lielumam, taču tiesas procesa laikā ST bija neskaidra, pamatojoties uz to, kā šī summa tika noteikta un kāpēc minimālā pensijas summa ir saistīta ar šo pabalstu.
Apstrīdētajos noteikumos noteiktā minimālā vecuma pensija kopā ar citiem sociālās palīdzības veidiem negarantē pienācīgu dzīvi, kā uzskata tiesa. ST uzsvēra, ka indivīdiem nav iespējams vismaz līdz minimumam izmantot savas sociālās tiesības.
