Latvijas Nacionālā opera ir nacionālās kultūras simbols. Šeit sākās daudzas mūziķu karjeras. Bet vai jūs zinājāt, ka ēka sākotnēji tika uzcelta augstākās klases baltvāciešiem Rīgā?
Šeit pirmie priekšnesumus sniedza vairāki pasaulē atzīti latviešu mākslinieki. Ievērojami solisti, piemēram, Elīna Garanča, Kristīne Opolais, Egils Siliņš, Aleksandrs Antoņenko, kā arī diriģents Andris Nelsons mākslas pasaulē ienāca, uzkāpjot uz greznā Rīgas operteātra skatuves. Šeit regulāri tiek rādīti arī latviešu komponistu darbi vietējo mākslinieku iestudējumos.
Bet tas ne vienmēr notiek. Ēka, kurā mūsdienās notiek starptautiski atzītas operas un baleta izrādes, sākotnēji tika uzcelta kā augstākās klases baltvāciešu teātris.
Neoklasicisma ēka, kas pazīstama kā Baltais nams, tika uzcelta 1863. gadā, lai kalpotu kā Rīgas pilsētas teātra jaunā ēka, kurai bija nepieciešama renovācija. Oriģinālais Pilsētas teātris Vecrīgā bija pirmā pastāvīgā vācu teātra trupu mājvieta Baltijas pilsētā, kas tajā laikā bija Krievijas impērijas sastāvdaļa. No 1837. līdz 1839. gadam Ričards Vāgners tur kalpoja kā kapellmeistars, un tagad virs operas teātra skatuves ir reljefs, kas to apliecina.
Jaunās ēkas plānošana un projektēšana prasīja vairāk nekā trīsdesmit gadus. Tikai pēc 1857. gada, kad imperators Aleksandrs II deva atļauju nojaukt nocietinājumu sienas un uzcelt jaunas ārpus vecpilsētas, tika noslēgts līgums, kas atļauj izmantot tukšu teritoriju esošā pilsētas kanāla krastā. Būvniecība tika uzticēta Ludvigam Bohnstedtam (1822-1885), Sanktpēterburgā dzimušam vācu izcelsmes arhitektam. Frīdrihs Šillers Vallenšteina nometne Ludvigs van Bēthovens Fidelio Pirmie darbi tika iestudēti jaunuzceltajā teātrī.
1882. gada 14. jūnijā ēkā izcēlās ugunsgrēks. Liesmas pārņēma visu skatītāju zāli. Rekonstrukciju uzņēmās baltvācu arhitekts Reinholds Šmēlings (1840-1917), bāzēts Rīgā. Pēc pieciem gadiem šis kultūras templis atkal atvēra durvis, pēc remonta pēc Šmēlinga iecerēm izskatījās gandrīz tāds pats.
Latvijas Brīvības cīņu laikā, no 1918. līdz 1920. gadam, teātris tika vairākkārt pārdēvēts. Kad Sarkanā armija 1918. gadā tuvojās Rīgai, baltvācieši ēku pameta. Drīz vien jaundibinātā Latviešu operas grupa pārcēlās uz Rīgas pilsētas teātra telpām.
Bet 1919. gada decembris tiek uzskatīts par Latvijas Nacionālās operas dzimšanas dienu. Tieši tajā dienā viņš paņēma savu pašreizējo vārdu. Baltvācieši, līdz tam laikam augstākā sociālā šķira kultūras produkcijas ziņā, kļuva par kultūras minoritāti. Kad teātris tika atjaunots pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1991. gadā, tika atrasti pierādījumi, ka viņi cerēja atgriezties savā teātrī. Baltā vāciešu vecā teātra bibliotēka tika atklāta bunkurā otrā balkonā kopā ar mēbelēm un dokumentiem.
Vācu arheoloģijas sērija pirmo reizi tika publicēta Gētes institūta Rīgas projekta “Vācu pēdas Latvijā” (“Vācu pēdas Latvijā”) ietvaros www.goethe.de/vacu-pedas). Saistīto mobilo lietotni “Vācu pēdas Latvijā” var lejupielādēt vietnē www.ej.uz/vp-iOS Un www.ej.uz/vp-Android.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl + Enter Lai redaktoram nosūtītu ieteikto labojumu
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Lai redaktoram nosūtītu ieteikto labojumu
