Milzīgs kosmosa atkritumu gabals gatavojas nekontrolēti atgriezties Zemes atmosfērā, draudot tuvākajās dienās izmest gružus vairākām pasaules pilsētām. Tas ir pirmā moduļa paliekas Ķīnā Jaunā Tianhe kosmosa stacija – Un neviens nezina, kur tā piezemēsies.
Ķīnas 46 000 mārciņu garā raķete Long March-5B nesen palaida orbītā valsts pirmo nesen uzstādīto kosmosa staciju moduli. Pēc kodola atdalīšanas no pārējās raķetes tam jāiet pa iepriekš noteiktu lidojuma trajektoriju uz perifēriju.
Bet tagad zinātniekiem ir maz ideju, kur tā nonāks Riņķo ap planētu Negaidīti ik pēc 90 minūtēm, vidēji sasniedzot 17 324 jūdzes stundā. Kad tas lido caur atmosfēru un šķiet, ka klibo, tas lēnām zaudē savu augstumu.
Tā straujais ātrums padara gandrīz neiespējamu paredzēt, kur tas nolaisties, bet sagaidāms, ka tuvākajās dienās tas nonāks krastā.
VCG / VCG, izmantojot Getty Images
“ASV Kosmosa pavēlniecība zina un izseko Ķīnas garā marta 5B vietu kosmosā, taču precīzu tās nokļūšanas vietu Zemes atmosfērā var noteikt tikai dažu stundu laikā pēc tās atgriešanās, kas, domājams, notiks ap 8. maiju,” vadītājs teica. ASV kosmosa pavēlniecības sabiedrisko attiecību jautājumos Angela Webb pastāstīja CBS News.
Sākot ar otrdienu, 18. kosmosa vadības eskadra, kas kosmosā izseko vairāk nekā 27 000 cilvēku radītu priekšmetu, veidos šovu. Ikdienas atjauninājumi Par raķetes korpusa stāvokli. Ir arī vairākas citas aģentūras Izsekot Tās kustība.
Neskatoties uz daudzajām spekulācijām, neviens nezina, kur nokrita vraks. Tam ir spēja piezemēties ASV, Meksikā, Centrālamerikā, Dienvidamerikā, Āfrikā, Indijā, Ķīnā vai Austrālijā.
Visticamāk, tas piezemēsies okeānā, kas veido vairāk nekā 70% planētas, vai neapdzīvotā vietā. Tomēr, tā kā viens no lielākajiem kosmosa kuģiem, kas atkal nekontrolējami iebraucis, joprojām pastāv risks, ka gruveši piezemēsies pilsētas teritorijā.
Bet, atkal, izredzes ir mazas.
Aviācijas un kosmosa korporācija
Pēc Viljama Harvuda no CBS News teiktā, “liela daļa raķetes sadedzinās atmosfērā, un izredzes trāpīt jebkurai personai vai kādai konkrētai sabiedrībai no izdzīvojušajiem gružiem ir nelielas.”
Bet tam nevajadzēja notikt.
“Kāpēc ķīniešu raķete nokritīs bez kontroles, vispār nav skaidrs,” sacīja Harvuds. “ASV raķetes (un lielākā daļa citu raķešu) regulāri izšauj savus dzinējus, lai mērķētu atkārtotas ieceļošanas darbības virs Klusā okeāna dienvidu daļas, lai nodrošinātu, ka gruveši nenokļūst apdzīvotās vietās.”
Ķīnas Nacionālajai kosmosa administrācijai agrāk ir bijušas problēmas ar atkārtotu ieceļošanu. 2018. gadā Tiangong 1, Neaktivizētā Ķīnas kosmosa stacija, veica nekontrolētu atkārtotu ieceļošanu un nolaidās kaut kur Klusajā okeānā. Pagājušā gada maijā atmosfērā iekrita vēl viena raķete Long March-5B, kas galu galā piezemējās netālu no Āfrikas rietumu krasta.
Visvairāk sadalījusies atkārtota ieceļošana apdzīvotā vietā bija maršruta autobuss Kolumbija, kas ienāca 2003. gada februārī. Kad virs Teksasas avarēja 200 000 mārciņu kosmosa kuģu, uz zemes nokrita liels daudzums gružu, taču upuru nebija.
Tāpat, kad tas 1978. gadā atkārtoti ienāca Skylab, virs Austrālijas rietumiem nokrita vraks, taču par traumām netika ziņots.
Viljams Harvuds sniedza savu ieguldījumu šajā ziņojumā.
