Ne tikai Baltijas valstīm, bet Rietumu pasaulei kopumā nebija ilūziju par Krieviju. Tas nozīmē turpmāku Latvijas drošības un austrumu flanga un kopienas vienotības stiprināšanu, kā arī ekonomikas pārveidi.
“Valstij būtu jāveicina šī pārorientācija,” sacīja prezidents Levits, “enerģētiskās neatkarības jautājumi tagad ir dienaskārtībā.”
Premjers sacīja, ka valdība nodrošinās atbalsta mehānismu konkrētām iedzīvotāju grupām: “Nevienai valstij nav un nebūs naudas, lai apmaksātu šo karu. Bet mēs palīdzēsim un turpināsim koncentrēties uz palīdzību tiem, kas to jau dara. .
“Atgādinām, ka mēs jau tagad subsidējam visus enerģijas nesējus ar vairāk nekā 1% no mūsu IKP 450 miljonu eiro apmērā, tātad gan elektrību, gan apkuri. Bet, kad šī palīdzība beigsies, mēs tā vietā izstrādāsim vairāk palīdzības, kas būs mērķtiecīgāka ir bijis līdz šim. [..]. “
Pēc premjera prognozēm, tuvāko desmit gadu laikā uz Krievijas tirgus atveseļošanos nebūs cerību, un tas būtu jāņem vērā uzņēmējiem. Savukārt granulu katlu un saules paneļu uzstādīšanai iedzīvotājiem ir jāizmanto Eiropas līdzekļi.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl + Enter Lai nosūtītu ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Lai nosūtītu ieteikto labojumu redaktoram
