Izraēlas Ārlietu ministrija svētdien paziņoja, ka Izraēla tuvāko dienu laikā Ukrainā izveidos lauka slimnīcu, lai ārstētu upurus Krievijas uzbrukumā tās dienvidu kaimiņam.
Turklāt Izraēla uz Ļvovas galveno slimnīcu nosūtīs sešus lielus ģeneratorus, “lai nodrošinātu tās nepārtrauktu darbību pat bez regulāras elektroapgādes”, teikts ministrijas paziņojumā. Tāpat Ukrainas robežpunktos plānots izveidot bēgļu palīdzības centrus, kur tiks dalīts ziemas apģērbs un piederumi.
Ārlietu ministrijas amatpersonas ziņo, ka vismaz 10 200 Izraēlas pilsoņu ir pametuši Ukrainu, kopš valdība pirms trim nedēļām pirmo reizi viņus aicināja to darīt. Kopš Krievijas iebrukuma sākuma pagājušajā mēnesī vairāk nekā puse ir pametuši.
Tāpat svētdien Izraēlā ieradās trīs lidmašīnas, kurās atradās aptuveni 300 Ukrainas ebreji, tostarp 90 bāreņi. Premjerministrs Naftali Benets atradās Telavivas lidostā, lai uzņemtu jaunos iebraucējus.
Saskaņā ar Izraēlas atgriešanas likumu ikviens ebrejs var pieteikties uz Izraēlas pilsonību. Tā kā Ukrainā ir daudz ebreju, Izraēlas amatpersonas apgalvo, ka gatavojas iespējamam desmitiem tūkstošu ukraiņu imigrantu vilnim.
Vairāki cilvēki, kas svētdien runāja ar CNN pēc ierašanās no Ukrainas, sacīja, ka kādreiz bija plānojuši pārcelties uz Izraēlu, taču sacīja, ka karš paātrināja šo procesu.
Ļena, sākotnēji no Odesas, ieradās kopā ar saviem diviem mazajiem dēliem pēc ceļojuma kopš karadarbības uzliesmojuma.
“Es plānoju šeit ierasties, bet, kad sākās karš, tas tika izlemts uzreiz,” viņa teica.
Lina telekanālam CNN sacīja, ka bija spiesta atstāt savu vīru, jo vīrieši, kas jaunāki par 60 gadiem, nedrīkst izbraukt no valsts saskaņā ar likumu, kas pieņemts pēc Krievijas iebrukuma.
“Mēs esam šokā, bet es ceru, ka tagad viss ir kārtībā,” viņa teica.
Tāvija no Kijevas CNN sacīja, ka viņa uzskata, ka daudzi ebreji tagad pārcelsies uz Izraēlu.
“Es zinu cilvēkus, kuri neplānoja ierasties, bet [the invasion] Viņi mainīja savus plānus. Viņa teica, ka tas notiek ar daudziem ebrejiem.
Tavavija piebilda, ka ir sajūsmā par iespēju nokļūt Izraēlā, taču sacīja, ka nejutīsies pilnīga, kamēr neapskāvos savu ģimeni, kura bija pametusi valsti pa citu ceļu.
“Es domāju, ka joprojām esmu satricināta, jo redzēju karu,” viņa sacīja.
Tikmēr Izraēlas līderi turpina diplomātiskos centienus. Dienu pēc negaidītās vizītes Maskavā, lai tiktos ar Vladimiru Putinu, premjerministrs Naftali Benets svētdien sazinājās ar Krievijas līderi, teikts premjerministra biroja paziņojumā.
Benets runāja arī ar Vācijas kancleru Olafu Šolcu un Francijas prezidentu Emanuelu Makronu. Lai gan sīkāka informācija par telefona sarunām netika izpausta, Benets dienas sākumā saviem kabineta kolēģiem sacīja, ka, viņaprāt, Izraēlai ir īpašs pienākums panākt diplomātisku izrāvienu.
“Pat ja iespēja nav liela, ja ir maza iespēja, un mums ir pieejamas visas puses un kapacitāte, [then] Es uzskatu, ka tas ir mūsu morālais pienākums pielikt visas pūles,” viņš teica.
Pirmdien ārlietu ministram Jairam Lapidam paredzēts doties uz Latviju, lai tiktos ar ASV valsts sekretāru Entoniju Blinkenu.
