Latvijas parlamenta vēlēšanu kampaņā 1. oktobrī dominēja karš Ukrainā. Daunis Auers Tas atspoguļo to, ko vēlēšanu rezultāti varētu nozīmēt valsts nākotnei.
Šis vecais akadēmiskais kastanis, kas ir pilns ar nepārtrauktību un pārmaiņām, atspoguļo Latvijas kārtējo Saeimas vēlēšanu būtību 1. oktobrī. No vienas puses, vēlēšanas deva vēl vienu parlamenta vairākumu labēji centriskajai jauno un veco politisko partiju koalīcijai, kas būtu izteikti atlantiska, proeiropeiska, nacionālistiska un varonīga, lai atbrīvotu Latvijas ekonomiku, kas nedarbojas. Savukārt lielākā partija Latvijā ir kreisi noskaņotā Sociāldemokrātiskās saskaņas Rusofonu partija (SaskattaSSD), pēdējo trīs parlamenta vēlēšanu lielākās balsu daļas ieguvēja, nespēja pārkāpt 5% slieksni.
Faktiski vairāk nekā 60% balsu 2018. gada parlamenta vēlēšanās kopā saņēma četras partijas un partiju apvienības – konservatīvie (Konservatīviek), kam pieder valsts (Cam Beder vārsti, KPV) un attīstībai / par! (Attīstībai / Par!AP), kā arī SSD nebūs pārstāvēti parlamentā, kur divas trešdaļas deputātu būs jauni šajā amatā.
kampaņa
Krievijas iebrukums Ukrainā 24. februārī mainīja vēlēšanu gaitu. 2022. gada janvāra aptaujas Es parādīju Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa jaunā vienība (Jaunā Vienotība, JV) partija ieņem trešo vietu aiz SSD ar 7,5% vēlētāju atbalstu.
Gan premjerministrs, gan partija bija noguruši pēc nogurdinošajiem trīs amatā pavadītajiem gadiem, kuros dominēja Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas izaicinājumi un strīdi valdībā starp ideoloģiski izkliedētajiem pieciniekiem (nākamajiem četriem), kam bija nepieciešami gandrīz četri mēneši, lai izveidotu valdību. valdošās koalīcijas līgums. Opozīcijas partijas ir guvušas panākumus, koncentrējoties uz Latvijas gauso ekonomisko izaugsmi un kritizējot valdības rīcību pandēmijas gadījumā. Pārmaiņas virmoja gaisā.
Tomēr karš Ukrainā lika opozīcijas partijām satraukt un neko vairāk kā Rosovonas SSD, kuras vadība pārsteidzoši ātri izteicās pret Kremļa karu. Bet tas viņus atturēja no lielākās daļas krievvalodīgo Latvijā.
aprīļa aptauja Frīdriha Eberta fonds Tajā konstatēts, ka lielākā daļa krievvalodīgo joprojām nenostājas karā (lai gan 51% krievvalodīgo vecumā no 18 līdz 24 gadiem atbalstīja Ukrainu). Šī “neitralitāte” lielā mērā tiek interpretēta kā atbalsts Krievijai. Turpretim 83% latviešu ļoti atbalstīja Ukrainu. Šī partiju un elektorāta nesaskaņa radīja telpu prokremliskajām partijām vēl nežēlīgāk, lai uzrunātu krievvalodīgos, kuri ilgu laiku bija bloķējušies par SSD atbalstu.
No VSD izslēgtā Alekseja Rosļikova 2021.gada janvārī dibinātā Jaunatnes stabilitātes partija (Stabilitāte, S) veiksmīgi izmantojusi sociālos medijus, lai īstenotu populistisku kampaņu, kas vērsta uz cīņu pret Covid bloķēšanu un pret Vaxer mēmiem un atteikšanos to kritizēt. Krievijas karš Ukrainā. Krievijas Federācija Latvija (Latvijas Krievu SavienībaLKS), daudz iedibinātāka prokremliskā partija, kuru vadīja vecāka gadagājuma cilvēki, kas gluži neatšķīrās no 80. gadu sākuma Padomju Politbiroja, kuru novājināja līderu iekšējā šķelšanās un kura nespēja līdzināties stabilitātes kampaņai.
Trīs krievu partijas kritizējušas Ukrainas valdības pēckara politiku par reformu paātrināšanu, kas paredz, ka visas krievvalodīgās valsts skolas līdz 2025. gadam pāriet uz mācībām latviešu valodā, krievu valodas marginalizāciju publiskajās telpās (piemēram, krievvalodīgo sadaļu likvidēšanu). no sabiedriskā sektora mājaslapām), kā arī uz visu propadomju sabiedrisko pieminekļu demontāžu līdz šī gada novembrim, tai skaitā monolītās “Uzvaras pieminekļa” kolonnas Rīgā, kas tika Viņš tika gāzts augustā. bet, Tiešsaistes aptauja īsi pirms balsošanas Viņš norādīja, ka jaunos krievvalodīgos vairāk piesaista sociāldemokrātiskie progresīvie (Pro), kuriem bija krievu un latviešu izcelsmes līderi, nevis krievvalodīgās partijas.
Galvenā dilemma trim kopuzņēmuma valdības koalīcijas partneriem Nacionālās apvienības (NA), konservatīvajiem un AP bija, cik tālu viņi atrodas no premjera. AP premjerministra kandidāts aizsardzības ministrs Artis Pabrikss personīgi vērsies pret premjerministra Kariča vadības stilu. Savukārt konservatīvie aizstāvēja valdības rekordu. Tomēr abu balsojums sabruka, un katrs no tiem sasniedza zem 5% sliekšņa. NA, kas jau sen ir stingra pret Krieviju un krievvalodīgajiem Latvijā, ir aģitējusi platformā “Es tev tā teicu”, solot lielāku dekrievijas politiku un nepārtrauktu atbalstu Ukrainai.
Karš atstāja arī citas opozīcijas partijas. Bijušais vicepremjers Enaris Šleihs aicināja pirmo Latvijas partiju (dibināta 2021. gadā un piekto politisko mehānismu, ko tā radījusi vismaz pēdējā ceturtdaļgadsimta laikā) ekonomisko sakaru padziļināšanai ar Krieviju un stingru pretestību vakcinācijas politikai un valdības slēgšanai pret Covid. -19 vīruss. . Gan karš padarīja viņu lielākoties nenozīmīgu.
Pretrunīgi vērtētais mazpilsētas mērs Aivars Limbergs, kuru zemākas instances tiesa notiesāja par korupciju un varas ļaunprātīgu izmantošanu un kurš pavadīja cietumā, pirms tika atbrīvots veselības apsvērumu dēļ (par ko ASV valdība sodīja personīgi), ir atgriezies politikas priekšgalā. Zaļo/Zemnieku savienības (ZZS) premjerministrs.
ZZS sastinga pēc tam, kad vairākas apvienības galvenās partijas pārgāja uz jaunu uzņēmējiem draudzīgu apvienoto sarakstu (Apvienotais Saraksts, AS) uzņēmēja Ulda Pīlēna vadībā. Ilggadējais NATO kritiķis Lembergs (viņš savulaik alianses klātbūtni Latvijā raksturoja kā “okupāciju”), Eiropas Savienība un ASV vienkārši pagrieza asti un pozicionēja sevi kā lielāko Rietumu interešu atbalstītāju valstī. Valkājot savas firmas svētku krāsas, viņš radīja asu kontrastu ar lielāko politiķu tumšo uzvalku/balto kreklu/sarkano kaklasaišu brigādi. Viņš izgāja cauri debatēm un nostiprināja savu populistisko pievilcību lauku un mazpilsētu vēlētāju vidū.
Premjerministrs Karičs turpretim izvairījās no visām līdera diskusijām (argumentējot, ka viņš nerunās ar Lembergiem un/vai viņam nebija laika savā grafikā) līdz pat pēdējām kampaņas dienām. Kad viņš beidzot parādījās divpadsmit līderu grupā, kuru aptaujās tika uzaicināti uz debatēm vairāk nekā 2%, garais un kalsns Karišs rēgojās pār pesimistiskajiem politiķiem, kas viņu ieskauj, un bieži vien šķita, ka viņš ir vienīgais pieaugušais šajā telpā. Viņš bija pārliecinošs uzvarētājs pēdējās sabiedriskās televīzijas debatēs. JV ārlietu ministra, Edgara Rinkēviča nepiekāpīgā atbalsta Ukrainai un stingrajai nostājai pret Krieviju viņa popularitāte līdzīgi pieauga, un JV viegli ieguva lielāko balsu daļu.
Rezultāti
Galīgie rezultāti atspoguļoja vēlēšanu tendences, kā arī vēlēšanu dienas aptaujas. JV ieguva vairāk nekā ceturto daļu parlamenta vietu un četras centriskās Latvijas partijas kopā ieguva 64 mandātus. Skaidrs, ka Karičam bija mandāts izveidot jaunu valdību un viņš atbalstīja prezidentu Levitu, kurš novembra sākumā oficiāli nosauks kandidātu šim amatam. Drīz vien tika panākta vienošanās par jaunu aliansi ar NA un AS. Taču arī JV un prezidents vēlētos, lai koalīcijā tiktu iekļauta PRO, bet AS un NA to vēlētos saglabāt kā trīs partiju koalīciju, argumentējot, ka PRO kā pašpasludināta kreisa partija. , ir arī idejiski nesaskaņas, lai pievienotos koalīcijai.
1. tabula: Latvijas Saeimas vēlēšanu rezultāti 2022. gadam
NB: Tiek rādītas tikai partijas ar vairāk nekā 2% balsu. Skaitļi ir noapaļoti līdz vienai zīmei aiz komata. avots: Latvijas Centrālā vēlēšanu komisija.
Stabilitāte parlamentā aizstāja SSD kā Russophone partiju. Ārpus 5% barjeras finišēja arī AP un konservatīvie. Pēc iepriekšējām vēlēšanām SSD, AP un konservatīvie varētu būt sabrukuši un izjukuši. Tomēr dāsnais valdības finansējums partijām, kas ieviests pēc 2018. gada vēlēšanām, visticamāk, ļaus partijām dzīvot, lai cīnītos vēl vienu dienu.
Vēlētāju aktivitāte pieauga par pieciem procentpunktiem līdz 59,5%. Savukārt emigrantu vidū bija zema aktivitāte: ārvalstīs dzīvo 162 000 vēlētāju, kas veido aptuveni 12% no vēlētājiem, bet vēlētāju aktivitāte bija tikai 16,1%. Latgales austrumu reģions, īpaši pilsētas, kurās dominē krievvalodīgie, balsoja ļoti atšķirīgi no pārējās Latvijas, un stabilitāte izcēlās ar 18% balsu.
Tagad uzmanība tiek pievērsta jaunās valdības koalīcijas veidošanai. Maz ticams, ka tas prasīs trīsarpus mēnešus, kas bija nepieciešami pēc 2018. gada vēlēšanām, it īpaši, sākoties karam Ukrainā un Karišam esot vienīgajam premjerministra kandidātam. Kamēr jaunajai valdībai būs jātiek galā ar populistisku parlamentāro opozīciju, Latvijas 30 atjaunotās demokrātijas gados tā ir bijusi norma.
Piezīme: šajā rakstā ir izklāstīti autora uzskati, nevis EUROPP — Eiropas politika un politika vai Londonas Ekonomikas augstskolas nostāja. Piedāvātā attēla kredīts: Eiropas Savienība
