‘Naudas muldēšana’ pieaugoša problēma jauniešu vidū Latvijā / Raksts

Pērn ar dažādām krāpšanas shēmām izkrāpti 11 miljoni eiro, liecina biedrības “Finanšu Latvija” informācija, un gandrīz visas šīs shēmas ir saistītas ar naudas mūļu izmantošanu.

Visbiežāk jaunieši par naudas mūļiem tiek vervēti augstākās izglītības pakāpē vai drīz pēc tam, sacīja Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka vietnieks Toms Platacis.

“Tātad no 20 līdz 24 gadiem un pēc tam no 25 līdz 29 gadiem mēs visaktīvāk redzam ziņojumos, kas saistīti ar šīm krāpniecībām. Nav tā, ka tikai jauni cilvēki ir naudas mūļi un nevienam citam šī iespēja nopelnīt netiek piedāvāta. Ir arī vecāka gadagājuma cilvēki, kuri pārsvarā ir sociāli nelabvēlīgi,” stāstīja Platacis.

Latvijas Bankas finanšu pratības vecākā speciāliste Aija Brikše uzsvēra, ka, lai gan viņai nav precīzu datu, tā noteikti nav tā, ka šādos darījumos iesaistās lielākā daļa jauniešu.

“Bet kas ir ļoti satraucoši: tendence ir tāda, ka arvien vairāk jaunu cilvēku piekrīt kļūt par šiem naudas mūļiem [..] Šī problēma kopumā nav jauna. Par naudas mūļiem dzirdam jau labus gadus, bet tieši pagājušā gada otrajā pusē sāka parādīties jauni gadījumi, un arī Valsts policija [..] vērsa uzmanību uz to, ka šī problēma un tendence kļūst arvien biežāka,” sacīja Brikše.

Biedrības “Finanses Latvija” Krāpšanas apkarošanas darba grupas vadītājs, Luminor vecākais krāpšanas novēršanas speciālists Anrijs Šmits sacīja, ka bankām ir viegli redzēt, kurš ir iekritis krāpnieku lamatās.

“Bankas ļoti bieži pamana, kad jauniešu kontos notiek neraksturīga darbība. Pēc tam, uzdodot jautājumus šajā naudas padziļinātajā pētījumā, mēs nonākam pie secinājuma, ka jaunieši, visticamāk, ir naudas mūļi. Tāpat, nodibinot attiecības ar jaunu klientu, nereti vairāki jautājumi var parādīt, kādiem mērķiem jaunietis vēlas atvērt kontu,” viņš skaidroja.

READ  NATO vadītājs Stratcom: Es nevaru apsolīt Latvijai mierīgu un paredzamu nākotni - Baltic News Network

Swedbank Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons uzsvēra, ka jauniešu finanšu pratība ir zemā līmenī un viņi bieži vien nezina, kādas var būt šādas nelikumīgas darbības sekas.

“Katru reizi, kad upuris sūdzas, ka viņam kāds nozadzis naudu, tiek pieķerts “naudas mūlis”. Ja ‘naudas mūlis’ sadarbojas un saprot izdarīto, tad sekas ir mazākas, bet parasti, banka bloķē kontu un tad sanāk diezgan lielas nepatikšanas. Attiecīgi ir grūtības saņemt algu, jo darba devējam nav kur pārcelties [the money]. Nevar aizņemties naudu. Var rasties grūtības saņemt pabalstus. Protams, arī reputācija. Ja jaunietim ir krimināla pagātne, tā ir reputācija un būs noteiktas jomas un nozares, kurās jaunietis nekad nevarēs strādāt,” sacīja Jansons.

Latvijas Bankas eksperte Aija Brikše sacīja, ka 15 gadus vecu cilvēku finanšu pratība ir vidēja, salīdzinot ar citām Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīm.

“Viens no lielajiem izaicinājumiem ir tas, ka 95% no šiem Latvijas 15 gadniekiem norāda, ka informācija par naudas lietām tiek iegūta ģimenē. Un šeit sākas izaicinājums – ja ģimenē ir zema finanšu pratība, tas var ietekmēt arī jauniešu attieksmi, prasmes, uzvedību. Skolā mācām jauniešiem plānot budžetu vai godīgi pelnīt, bet ģimenē viņi redz, ka attieksme un realitāte šajos jautājumos ir atšķirīga.”

Vai redzat kļūdu?

Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl+Enter lai nosūtītu ieteikto labojumu redaktoram

Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu lai nosūtītu ieteikto labojumu redaktoram

Hale Hodgson

"Profesionāls problēmu risinātājs. Smalki burvīgs bekona cienītājs. Gamer. Avid alkohola nerd. Mūzikas taktika."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top