NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs sacīja, ka novērtē Kanādas līdzšinējās saistības, taču sagaida, ka visi sabiedrotie “darīs vairāk” un pildīs solījumus tērēt aizsardzībai vismaz 2 procentus no IKP.
Stoltenbergs nepārprotami neprasīja Kanādai sasniegt šo līmeni savā nākamajā federālajā budžetā, tā vietā norādot uz iepriekšējiem NATO līgumiem, kas datēti ar 2014. gadu, kas uzliek sabiedrotajiem saistības tērēt vairāk un koncentrēties uz 2 procentu IKP mērķi.
“Mums ir vienošanās, un es ceru, ka visi sabiedrotie, kā arī Kanāda to ievēros – ka mums jātiecas uz 2 procentiem no IKP, jo mēs dzīvojam bīstamākā pasaulē,” svētdien intervijā sacīja Stoltenbergs. Rozmarija Bārtone tiešraidē.
“Es atzinīgi vērtēju Kanādas valdības atjaunoto koncentrēšanos uz nepieciešamību palielināt aizsardzības izdevumus,” Stoltenbergs sacīja viessaimniecei Ketrīnai Kalenai.
NATO vadītājam vairākkārt jautāts, kādu tēriņu līmeni viņš cer sagaidīt no Kanādas, ņemot vērā, ka aizsardzības ministre Anita Anand šonedēļ izteicās, ka Ministru kabinetam izvirza vairākus tēriņu variantus.
Kā Anands teica CBC varas politika Šonedēļ Kanāda “izsmēla” Kanādas bruņoto spēku tehnikas krājumus, ko var piegādāt Ukrainai.
“Esmu pārliecināts, ka Kanāda tam sekos,” sacīja Stoltenbergs.
Jautājumi par Kanādas tēriņiem izskan, jo nākamnedēļ plānota NATO līderu tikšanās, lai apspriestu karu Ukrainā, kā arī NATO stratēģijas nākotni Eiropā. Stoltenbergs sacīja, ka Kanāda ir pastiprinājusi centienus palīdzēt aliansei, pamatojot to ar 3400 karavīru iesaistīšanos NATO reaģēšanas spēkos, tās vadību kaujas grupai Latvijā un HMCS Halifax aizbraukšanu sestdien NATO izvietošanas ietvaros.
“Bet, protams, ir jāpieliek lielākas pūles, un arī tāpēc es uzskatu, ka samitā nākamnedēļ mēs arī sāksim diskusiju ne tikai par tūlītēju reakciju uz krīzi Ukrainā, bet arī par to, kā mēs vajadzētu aptvert un atjaunot mūsu atturēšanu un aizsardzību. Šī Ukrainā notiekošā brutālā kara ilgtermiņa rezultāts.
Stoltenbergs sacīja, ka NATO šajā situācijā ir dubulta atbildība: atbalstīt Ukrainu, bet arī nodrošināt, lai konflikts neizplatās tālāk.
ASV apgalvo, ka neiejauksies tieši
Bažas par iespējamo eskalāciju ir bijis konsekvents temats ASV un NATO plašākā nozīmē kopš konflikta sākuma februāra beigās.
Jautāts, vai NATO varētu iesaistīties humānās palīdzības vai evakuācijas koridoru nodrošināšanā, Stoltenbergs atbildēja, ka Putins ir vainojams kara brutalitātē.
«Taču NATO nebūs klāt uz vietas un [will] Nesūtīt lidmašīnas Ukrainas gaisa telpā, jo tas, visticamāk, izraisīs visaptveroša kara sākšanos starp NATO un Krieviju.
Dereks Čollets, ASV Valsts departamenta vecākais padomnieks, atkārtoja šādu viedokli intervijā, kas tika pārraidīta svētdien.
“Prezidents [Joe] Baidens ir ļoti skaidri pateicis, ka ASV militārpersonas nebūs tieši iesaistītas Ukrainas konfliktā, taču tāpēc mēs esam tik koncentrējušies uz to aizsardzības vajadzību nodrošināšanu, kuras viņiem ir vajadzīgas, piemēram, šos pretbruņu un pretgaisa ieročus.
- Kādi jautājumi jums ir par Krievijas iebrukumu Ukrainā? Nosūtiet e-pastu uz [email protected]
Šolē sacīja, ka turpmākai konflikta eskalācijai, piemēram, ķīmisko ieroču izmantošanai no Krievijas puses, būs “nopietnas sekas”, atsaucoties uz papildu ekonomiskajām sankcijām, bet neapņemšanos veikt militāras darbības.
“Taču ir pilnīgi skaidrs, ka tas pārkāptu slieksni starptautiskajā sabiedrībā,” viņš piebilda.
Čollets sacīja, ka ASV izmeklēs iespējamos Krievijas spēku pastrādātos kara noziegumus pēc tam, kad Baidens un valsts sekretārs Entonijs Blinkens izteikuši šādas apsūdzības.
Kolets Kalenam arī sacīja, ka cer, ka Kanāda un citi sabiedrotie pildīs savu solījumu aizsardzībai tērēt 2 procentus no IKP.
“Mēs esam redzējuši, ka dažas valstis, piemēram, Vācija, sper ļoti drosmīgu soli, lai palielinātu savu aizsardzības budžetu… Jācer, ka Kanāda pieņems tādu pašu lēmumu.”
Šampanietis ir gandarīts par “drosmīgo izvēli”
Kanādas rūpniecības ministrs Fransuā Filips Šampaņs svētdien sacīja, ka ir priecīgs redzēt viņa kabineta kolēģa piedāvātās iespējas, taču atzina, ka ir vairāk veidu, kā dot ieguldījumu NATO, nevis rupji tēriņi.
“Protams, es esmu viens no tiem cilvēkiem, kuri domā, ka mūsu redzētie notikumi liek mums pārvērtēt to, ko mēs darām,” viņš sacīja Kolinam.
“Mums vienmēr ir bijis nozīmīgs ieguldījums, bet es noteikti esmu ļoti priecīgs to redzēt [Anand] Tas piedāvās apņēmīgas iespējas, lai redzētu, ko mēs varam darīt mūsu valsts aizsardzības ziņā.”
Šampanietis sadarbojas ar Kanādas uzņēmumiem kā daļu no plašākas starptautiskās sabiedrības ierosinājuma, kas ir pieredzējis, ka lielākie uzņēmumi aptur vai ierobežo darbību Krievijā. Viņš sacīja, ka, ņemot vērā konfliktu un Krievijas “likuma varas eroziju”, tās iebrukuma ekonomiskās sekas varētu būt ilgtermiņa.
“Es domāju, ka lietas nekad vairs nebūs tā, kā… Es teiktu, ka cilvēki ļoti ilgi apsvērs iespēju veikt jebkādas operācijas Krievijā.”
- Kādi jautājumi jums ir par Krievijas iebrukumu Ukrainā? Nosūtiet e-pastu uz [email protected]