NATO raugās uz “vēsturisko” Madrides samitu ar Zviedriju un Somiju – WSOC TV

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs pirmdien sacīja, ka samits, kas nākammēnes notiks Madridē, būs “vēsturiska” iespēja stiprināt aliansi, saskaroties ar Krievijas agresiju pret Ukrainu.

Uzstājoties ceremonijā Madridē, lai atzīmētu Spānijas kā NATO dalībvalsts 40. gadadienu, Stoltenbergs sacīja, ka ar nepacietību gaida sveicienu. Zviedrija un Somija Spānijas galvaspilsētas rīkotajā samitā 29.-30.jūnijā.

“Madrides samitā mēs plānosim turpmāko ceļu nākamajai desmitgadei,” sacīja Stoltenbergs. “Mums pievienosies arī Somija un Zviedrija, kuras tikko izteikušas vēsturiskus lūgumus pievienoties mūsu aliansei. Madrides samits ir svarīga iespēja vēlreiz apliecināt mūsu vērtības NATO.”

Taču 30 dalībvalstu alianses līderis neuzrunāja Turcijas nevēlēšanās Atvērt durvis uz Zviedriju un Somiju. tītaraUn viņa, kas komandē otro lielāko armiju NATO aiz ASV, kā iemeslu noraidīt viņu lūgumus minēja ziemeļvalstu iespējamo atbalstu kurdu kaujiniekiem, kurus Turcija uzskata par teroristiem. Jaunu NATO dalībvalstu pievienošanai nepieciešams vienprātīgs atbalsts.

Svētdien, kad Stoltenbergs rīkoja privātu sesiju ar Spānijas premjerministru Pedro Sančesu, lai sagatavotos samitam, viņš pauda pārliecību, ka Turciju var pārliecināt atteikties no noraidīšanas pret Skandināvijas pāri.

“Turcija, svarīga sabiedrotā, ir paudusi savas bažas, un mums ir jādara tas, ko mēs vienmēr darām, jo ​​mūsu lēmumi tiek pieņemti vienprātīgi,” viņš sacīja Spānijas TVE.

Sančess un Spānijas karalis Felipe VI vadīja pirmdienas svinības Madrides Karaliskajā teātrī, kurā piedalījās Stoltenbergs, četri bijušie NATO ģenerālsekretāri un trīs bijušie Spānijas premjerministri.

Nākammēnes samitā no jauna tiks definētas NATO stratēģiskās prioritātes nākamajai desmitgadei, kuras, pēc Stoltenberga vārdiem, ietver pretdarbību Ķīnas ambīcijām, antidemokrātisku valstu pieaugumu, klimata pārmaiņas un nestabilitāti Āfrikā, kas ir Spānijas galvenā prioritāte Eiropas dienvidu pusē. Taču tās tūlītējā uzmanība tiks pievērsta tam, kā turpināt atbalstīt Ukrainu un atturēt no turpmākas Krievijas prezidenta Vladimira Putina agresijas.

READ  Runājošie bezpilota lidaparāti noķer cilvēkus no plāna ledus / izstrādājuma / m

Spānija kļuva par 16. NATO dalībvalsti 1982. gada 30. maijā. Tās pievienošanās iezīmēja Spānijas atgriešanos starptautiskajā politiskajā sistēmā pēc ģenerāļa Fransisko Franko diktatūras beigām ar viņa nāvi 1975. gadā. Valsts pievienošanās NATO notika tikai vienu gadu. vēlāk. Pēc tam, kad tās jaunizveidotā demokrātija pārdzīvoja neveiksmīgu militāro apvērsumu. Spānija vēlāk pievienojās Eiropas Savienībai 1986. gadā.

1997. gada NATO samitā, ko rīkoja Spānija, bija iekļauts aicinājums bijušajām padomju bloka dalībvalstīm Ungārijai, Polijai un Čehijai pievienoties aliansei, pret kuru tās kādreiz iestājās.

“Nākammēnes Madride rīkos vēl vienu vēsturisku samitu,” sacīja Stoltenbergs. “Taču šoreiz konteksts ir ļoti atšķirīgs, nevis jauns brīvības sprādziens, bet gan auksts konflikta sprādziens.”

Spānija palīdz Ukrainai ar humāno palīdzību un militāro aprīkojumu. Tās armija papildus jūras operācijām ir dislocēta NATO misijās Turcijā, Latvijā, Lietuvā un Irākā.

“Mūsu drošību šodien apdraud Putina režīms, un tāpēc mūsu atbalsts Ukrainai ir absolūts,” sacīja premjerministrs Sančess. “Ir skaidrs, ka Putins nav sasniedzis savus mērķus, jo mēs, sabiedrotie, esam parādījuši, ka mūsu atbalsts ir nesalaužams.”

___

Sekojiet visiem Associated Press stāstiem, kas saistīti ar karu Ukrainā https://apnews.com/hub/russia-ukraine.

Prunella Bishop

"Radītājs. Kafijas cienītājs. Interneta cienītājs. Organizators. Popkultūras geek. TV ventilators. Lepns foodaholic."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top