NATO noraida Krieviju, sola neapturēt paplašināšanos

Autors Lauren Cook | Ziņu aģentūra

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs piektdien noraidīja jebkādu militārās organizācijas pastāvīgās paplašināšanās apturēšanu, lai risinātu Krievijas drošības problēmas, noraidot galveno daļu no prezidenta Vladimira Putina prasībām mazināt spriedzi attiecībās ar Ukrainu.

“Mēs nepiekāpsimies pamatprincipos, tostarp katras valsts tiesībām lemt par savu kursu, tostarp par to, kāda veida drošības pasākumos tā vēlas piedalīties,” pēc NATO ārlietu ministru ārkārtas sanāksmes žurnālistiem Briselē sacīja Stoltenbergs.

ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens un viņa kolēģi rīkoja tiešsaistes sarunas, lai sagatavotos pirmajai NATO un Krievijas padomes sanāksmei vairāk nekā divu gadu laikā. Trešdien Briselē paredzētā tikšanās NATO vēstniekiem dos iespēju aci pret aci pārrunāt Putina drošības priekšlikumus ar Krievijas sūtni.

Šķiet, ka daudzi Maskavas publiskotie dokumenti – līguma projekts ar NATO valstīm un līguma piedāvājums starp Krieviju un ASV – nebija sākums 30 valstu militārajā organizācijā, neskatoties uz bažām, ka Putins varētu to darīt. Pasūtiet iebrukumu Ukrainā.

NATO būs jāpiekrīt apturēt visus dalības plānus, ne tikai ar Ukrainu, un izbeigt militārās mācības pie Krievijas robežām. Savukārt Krievija ievēros starptautiskās saistības, ko tā ir parakstījusi par kara spēļu ierobežošanu, kā arī lidmašīnu trokšņošanas incidentu un citu zema līmeņa karadarbības izbeigšanu.

Šāda līguma apstiprināšana prasa, lai NATO noraidītu lielāko daļu dibināšanas līguma. Saskaņā ar 1949. gada Vašingtonas līguma 10. pantu organizācija var uzaicināt jebkuru Eiropas valsti, kas vēlas sniegt savu ieguldījumu drošībā Ziemeļatlantijas reģionā, kā arī pildīt savas dalības saistības.

Stoltenbergs sacīja, ka Krievijas militārā palielināšana, kas izraisīja bailes no iebrukuma, turpinās.

“Mēs redzam bruņutehnikas vienības, mēs redzam artilēriju, mēs redzam kaujas gatavus spēkus, mēs redzam elektroniskās kara tehnikas, mēs redzam daudz dažādu militāro spēju,” viņš teica.

READ  Latvija pārtrauc BBC Earth un Discovery World izplatīšanu

Stoltenbergs sacīja, ka šī palielināšanās kopā ar Krievijas drošības prasībām un tās sasniegumiem Ukrainā un Gruzijā “sūta vēstījumu, ka Eiropā pastāv reāli jauna bruņota konflikta draudi”.

Krievija 2014. gadā anektēja Ukrainai piederošo Krimu, un vēlāk atbalstīja separātistu sacelšanos valsts austrumos. Septiņu gadu laikā kaujās gāja bojā vairāk nekā 14 000 cilvēku un tika izpostīts Ukrainas industriālais reģions, kas pazīstams kā Donbass.

Krievija noliedz, ka tai būtu jauni plāni uzbrukt savai kaimiņvalstij, taču Putins vēlas juridiskas garantijas, kas izslēgtu NATO paplašināšanos un ieroču izplatīšanu. Maskava saka, ka šomēnes sagaida atbildes uz saviem drošības priekšlikumiem.

Neskatoties uz retoriku, Ukraina vienkārši nevar pievienoties NATO ar Krimas okupāciju un kaujām Donbasā, jo alianses kolektīvās drošības nodrošināšana – uzbrukums vienam sabiedrotajam tiek uzskatīts par uzbrukumu viņiem visiem – ievilktu to karā, ja valsts kļūtu par biedrs.

Patiešām, NATO palīdzība iebrukuma gadījumā diez vai būs saistīta ar ievērojamu militāru spēku.

“Ukraina ir ļoti tuvs partneris,” sacīja Stoltenbergs. “Mēs sniedzam atbalstu Ukrainai. Taču Ukraina nav iekļauta NATO kolektīvās aizsardzības klauzulā, jo Ukraina nav NATO dalībvalsts.”

Stoltenbergs sacīja, ka NATO ir gatava apspriest ar Maskavu bruņojuma kontroli, taču Putinam nevar pieļaut ierobežojumus tam, kā organizācija aizsargā tādas dalībvalstis, kas atrodas tuvu Krievijas robežām, piemēram, Igauniju, Latviju, Lietuvu un Poliju.

“Mēs nevaram nonākt situācijā, kad mums ir sava veida otrās šķiras NATO dalībvalsts, kur NATO kā sabiedrotajiem nav atļauts tās aizsargāt tāpat kā mēs aizsargājam citus sabiedrotos.”

Prunella Bishop

"Radītājs. Kafijas cienītājs. Interneta cienītājs. Organizators. Popkultūras geek. TV ventilators. Lepns foodaholic."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Back to top