NATO austrumu valstis vēlas labāku aizsardzību no alianses

Bukareste, Rumānija – Deviņas alianses austrumu pusē esošās NATO valstis piektdien Rumānijā rīkoja sarunas pirms šī mēneša vēlāk gaidāmā lielā NATO samita, un daži līderi mudināja NATO pastiprināt aizsardzību, ņemot vērā Krievijas ieilgušo karu pret Ukrainu.

Piektdienas samits Bukarestē nodrošināja platformu NATO austrumu dalībvalstīm, lai apspriestu reģionālās drošības jautājumus un veidotu vienotu balsi 30 dalībvalstu drošības aliansē. Klātesošo vidū bija Rumānija, Polija, Ungārija, Bulgārija, Čehija, Slovākija, Igaunija, Latvija un Lietuva.

“Mums ir jāpārliecinās, ka NATO spēj un ir gatava efektīvi un konkrēti reaģēt uz draudiem, ar kuriem tā saskaras,” pēc piektdienas sanāksmes žurnālistiem sacīja Rumānijas prezidents Klauss Johanniss. “Aliansei ir jāspēj aizstāvēt katru savas teritorijas collu.”

“Rezultāts, ko mēs vēlamies, ir vienota NATO klātbūtne austrumu flangā, vienota, saskaņota, spēcīga, uzticama un ilgtspējīga, un jo īpaši Melnajā jūrā, kas ir visvairāk pakļauta Krievijas draudiem,” piebilda Johanss.

Trīs NATO dalībvalstis – Bulgārija, Rumānija un Turcija – atrodas uz Melnās jūras robežas, kas izvērtusies par galveno kaujas lauku karā Ukrainā.

Plānots, ka NATO jūnija beigās Madridē rīkos “Stratēģiskās koncepcijas” samitu, lai vēlreiz apstiprinātu savas vērtības un mērķi un iezīmētu nākotnes mērķus.

“Mēs arī rēķināmies ar ASV klātbūtnes palielināšanu mūsu Eiropas daļā” un to, ka viņš vēlas palielināt NATO spēku skaitu katrā no austrumu spārna valstīm, piektdien paziņoja Polijas prezidents Andžejs Duda.

“Mēs vēlamies, lai tiktu paplašināta pastiprinātā klātbūtne uz priekšu, kāda mums šodien ir NATO austrumu pusē. Mēs vēlamies esošās bataljonu grupas pārveidot par brigāžu grupām,” viņš sacīja.

Bataljonā ir 3000 karavīru, sacīja Duda, kas nozīmētu “pamanāmu un redzamu pastiprinājumu”.

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā NATO pastiprināja savu klātbūtni austrumu flangā, pievienojot Bulgārijai, Ungārijai, Rumānijai un Slovākijai četras daudznacionālas kaujas grupas. Tādējādi kopējais kaujas grupu skaits ir astoņas, kas stiepjas no Melnās jūras dienvidos līdz Baltijas jūrai ziemeļos.

READ  Astoņi gadi kopš liktenīgās Zolitūdes traģēdijas / Raksts

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, kuram bija jāpievienojas vadītājiem Bukarestē, forumam pievienojās ar video starpniecību pēc tam, kad bija saslimusi ar jostas rozi. Stoltenbergs uzsvēra, cik svarīgi ir turpināt aizsardzības izdevumus austrumu spārna līderiem, un uzteica “to, ka daudzi no viņiem sasniedz vai pārsniedz aizsardzības izdevumu mērķi 2% no IKP”.

Johanniss sacīja, ka atbalsta “NATO attiecību stiprināšanu ar partneriem reģionā, kuri ir ļoti neaizsargāti pret Krievijas spiedienu un agresiju”, un pauda “stingru atbalstu NATO “atvērto durvju” politikai un Zviedrijas un Somijas mēģinājumiem pievienoties NATO.

“Šo valstu pievienošanās veicinās visas alianses drošības stiprināšanu,” viņš sacīja.

Aukstā kara laikā austrumu flanga valstis, kas veido Bukarestes deviņu valstu grupu, kuru 2015. gadā izveidoja Rumānija un Polija, kontrolēja Maskava, trīs Baltijas valstis integrējot Padomju Savienībā. Šodien tās visas ir NATO un Eiropas Savienības dalībvalstis.

———

Dumitrache sniedza ieguldījumu no Bukarestes. McGrath sniedza ieguldījumu no Sighisoara, Rumānija; Monika Scislovska piedalījās no Varšavas, Polijas.

———

Sekojiet Associated Press reportāžām par Ukrainas karu vietnē https://apnews.com/hub/russia-ukraine

Hale Hodgson

"Profesionāls problēmu risinātājs. Smalki burvīgs bekona cienītājs. Gamer. Avid alkohola nerd. Mūzikas taktika."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Back to top