NATO austrumu flanga dalībvalstis otrdien samitā Bratislavā paziņoja, ka militārās alianses samits jūlijā Viļņā noliks Ukrainai skaidrāku ceļu uz dalību, tiklīdz karš ar Krieviju beigsies.
NATO sabiedrotie strīdējušies par Ukrainas iespējamās pievienošanās aliansei ātrumu, un pati Kijeva atzīst, ka tā nevar notikt, kamēr nav beidzies karš, kas sekoja Krievijas iebrukumam.
Prezidents Volodimirs Zelenskis pagājušajā nedēļā Moldovā tikās ar Eiropas līderiem, kur mudināja NATO nodrošināt drošības garantijas, ja dalība šobrīd nav iespējama.
NATO austrumu valstu vadītāji, no kurām lielākā daļa robežojas ar Ukrainu vai Krieviju, otrdien tikās ar ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu, apliecinot lielāku atbalstu Ukrainai tās tuvināšanā NATO.
Slovākijas prezidente Zuzana Caputova, kas vadīja tikšanos, televīzijas preses konferencē sacīja: “Mēs esam par attiecību stiprināšanu ar Ukrainu, sniedzot taustāmu praktisku palīdzību, kā arī par attiecību stiprināšanu ar Ukrainu.”
“Mēs to neuzskatām par NATO paplašināšanos vai iejaukšanos Krievijas virzienā,” viņa piebilda, piebilstot, ka tas sniegs NATO dalībvalstīm garantijas, ka Krievija neabsorbēs valstis uz savām robežām.
Austrumu flanga valstis Bulgārija, Čehija, Igaunija, Ungārija, Latvija, Lietuva, Polija, Rumānija un Slovākija, kas kopā pazīstamas kā Bukareste IX, bija vienas no spēcīgākajām Ukrainas atbalstītājām.
Tomēr dažas NATO dalībvalstis baidās, ka pārsteidzīgs solis varētu tuvināt aliansi tiešai konfrontācijai ar Krieviju, un Ungārijas prezidente Katalina Novaka brīdināja nedot “nereālus solījumus”.
“Mēs sagaidām, ka Viļņā mūsu politiskās attiecības ar Ukrainu tiks paceltas jaunā līmenī un uzsākts jauns politiskais ceļš, kas novedīs pie Ukrainas dalības NATO, tiklīdz apstākļi to ļaus,” teikts Bukarestes devītajā kopīgajā paziņojumā.
Lietuvas prezidents Gitans Nauseda, kurš vadīs Viļņas samitu, žurnālistiem sacīja, ka, lai gan deviņas valstis vienbalsīgi atbalsta Ukrainas dalību NATO, saņemt atbalstu no citiem NATO sabiedrotajiem “ir problemātiski”.
“Mēs vēl neredzam, kā viss notiks,” viņš teica.
«Atlikušajās nedēļās mums jāatrod veids, kā spert lielu soli uz priekšu un nebūt vīlušies Ukrainā un tās atbalstītājiem.
“Nepietiks, lai vēlreiz atkārtotu, ka NATO durvis ir atvērtas,” viņš piebilda.
(Džeisona Hoveta un Roberta Millera ziņojumi Prāgā un Andriuss Sitass Viļņā; rediģējis Eds Osmonds)
