/cloudfront-us-east-2.images.arcpublishing.com/reuters/66YRIDZ77NJ7TM2AMGCP72HVUU.jpg)
Norvēģijas Augstākā tiesa pirmdien nolēma, ka Eiropas Savienības kuģi nedrīkst noķert ledus krabjus pie Svalbāras Arktikas arhipelāga lietā, kas arī nosaka, kam ir tiesības šajā apgabalā veikt naftas un derīgo izrakteņu urbumus.
Uz spēles tika likts jautājums, vai ES kuģiem būs tiesības ķert omārus, kuru gaļu Japānas un Dienvidkorejas gardēži uzskata par delikatesi, tāpat kā Norvēģijas kuģiem.
Bet tas, kas der sniega krabjiem, mazkustīgai sugai, kas dzīvo jūras dibenā, ir derīga arī naftai, derīgajiem izrakteņiem un citiem resursiem, Augstākā tiesa lēma 2019. gada lietā.
Latvijas zivsaimniecības uzņēmums SIA “North Star” 2019. gadā iesniedza pieteikumu trešās valsts teritorijā, lai saņemtu zvejas licenci šīs sugas makšķerēšanai, taču tika atteikta, pamatojoties uz to, ka to drīkst tikai Norvēģijas kuģi.
SIA North Star ir iebildusi, ka tai ir šīs tiesības saskaņā ar 1920.gada Svalbāras līgumu, kas piešķir Norvēģijai suverenitāti pār Arktikas salām ar nosacījumu, ka citiem parakstītājiem ir piekļuve saviem teritoriālajiem ūdeņiem.
“Uzņēmumam nav tiesību zvejot omārus kontinentālajā šelfā ārpus Svalbāras,” teikts Augstākās tiesas vienbalsīgajā lēmumā.
Ja SIA North Star iegūs šīs tiesības, tas nozīmē, ka citām valstīm, izņemot Norvēģiju, būs tiesības piekļūt dabas resursiem kontinentālajā šelfā ap Svalbāru.
Oslo Fridtjofa Nansena institūta starptautisko tiesību profesors Oysteins Jensens sacīja, ka, lai gan zivsaimniecības uzņēmuma tiesiskās aizsardzības termiņš ir beidzies, valsts var ierosināt lietu pret Norvēģiju.
“Tas turpināsies kā starptautisks juridisks strīds tādā nozīmē, ka citas valstis to nevar pieņemt kā galīgo risinājumu šim jautājumam,” aģentūrai Reuters sacīja Jensens.
“Tas ir valsts tiesas lēmums, (tātad) starptautiskā tiesa var izskatīt šo jautājumu arī vēlāk.”
Gwladys Foch papildu ziņojumi, rediģēja Terry Solsvik, Louise Heavens un Angus McSwan
Mūsu standarti: Thomson Reuters uzticības principi.
