Politiskajai partijai Latvijas Nacionālā apvienība ir vairāki priekšlikumi par ārpolitisko misiju iekļaušanu valdības deklarācijā. Partija cita starpā piedāvā dokumentā iekļaut apņemšanos, ka Latvijai nav jāsamazina sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju, sacīja deputāte Saima Rehards-Kouls.
Politiķis sacīja, ka viņa vadītā darba grupa pēdējo nedēļu ir smagi strādājusi. Kouls atzina, ka Ārpolitikas darba grupa bija viena no pirmajām valdības paziņojumu grupām, kas pabeidza darbu pie prioritārajiem uzdevumiem un deklarācijas teksta.
Vaicāts par NA priekšlikumiem, viceprezidents Saimā iezīmēja vairākas tēmas, piemēram, nepārtraukto virzību uz Rietumu vērtībām eiroatlantiskajās organizācijās, Eiropas Savienībā, kā arī dziļāku integrāciju NATO.
NA arī uzsver, ka jāturpina centieni palielināt NATO klātbūtni Latvijā un padarīt aliansi par sava veida reģionālās aizsardzības lietussargu.
Kols uzsvēra, ka viņa partijas priekšlikumi paredz arī sadarbības formas ar Ziemeļvalstu Baltijas astoņām valstīm (NB8), kā arī Kanādu, ASV un Lielbritāniju. Viens priekšlikums attiecas uz atbalstu Ukrainai, Krievijai spēku izvešanu un Ukrainas teritorijas atgūšanu tās starptautiski atzītajās robežās.
Anonīmie narkotikas uzskata, ka Ukrainai ir jāsniedz Vilam visa veida atbalsts – politisks, militārs un ekonomisks. Jāsniedz arī finansiālā un humānā palīdzība. Partija darbu pie valdības deklarācijas konsolidētās pārskatīšanas plāno sākt 21.novembrī.
Un partijas, kas pagājušajā nedēļā veidoja koalīciju Latvijā, sāka strādāt pie valdības izsludināšanas. Katru nedēļas nogali politiķi turpināja strādāt pie reklāmas daļām.
Svētdien, 20.novembrī, viens no jaunās vienības vadītājiem Arvils Ašeradens pauda pārliecību, ka deklarācija tiks pabeigta pēc kāda laika.
Saimas vadītājs Edvards Smeltons sacīja, ka darbs pie valdības deklarācijas bija intensīvs vairākas dienas. Lai gan svētdien, 20. novembrī, notika aktīva viedokļu apmaiņa, Smeltons sacīja, ka ir pārliecināts, ka atsevišķas sludinājuma uzmetuma sadaļas tiks pabeigtas līdz dienas beigām.
Saskaņā ar pastāvīgo pušu pienākumu izklāstu attiecībā uz ministrijām jaunajā struktūrvienībā būs septiņas vietas: Ministru prezidenta mītne, Ārlietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Tieslietu ministrija, Klimata un enerģētikas ministrijai, kā arī Labklājības ministrijai.
Konsolidētā saraksta partija plāno iegūt 14. parlamenta, Iekšlietu ministrijas, Zemkopības ministrijas un Veselības aprūpes ministrijas priekšsēdētāja vietu papildus Reģionālās attīstības un digitalizācijas lietu ministrijai.
Nacionālajā apvienībā būs četras ministrijas: Aizsardzības ministrija, Kultūras ministrija, Satiksmes ministrija, kā arī Ekonomikas ministrija.
Saskaņā ar šo plānu koalīcijas partijām ir arī kopīga atbildība, kad runa ir par dažādu valdības deklarācijas sadaļu izstrādi.
AS biedrs Anderss Kolbergs intervijā LTV norādīja, ka puses vēl nav panākušas vienošanos par pienākumu sadali. Tajā pašā laikā JV vadītājs Krišjānis Kariņš un Valsts prezidents Egils Levits pēc tikšanās paziņoja, ka pēdējās divās dienās ir panākts milzīgs progress attiecībā uz jaunās koalīcijas uzdevumiem un pienākumiem.
Viņš arī solīja abām pārējām partijām iesniegt vēl vienu memorandu. Kā teica deputāts Uldis Pīlēns, šo dokumentu var saukt par otro noti. Šis dokuments atspoguļos topošās koalīcijas uzdevumus un finansiālās saistības turpmākajiem gadiem. Viņaprāt, tas palīdzēs paātrināt valdības veidošanas procesu.
