Mubašers: Vācija sola “pilnīgu” militāro atbalstu Ukrainai | Jaunumi

19. aprīlī Ukrainas konflikts turpinājās, Krievijas spēkiem uzsākot kauju par Donbasa apgabalu. Šeit ir jaunākie sasniegumi:

Saistīts:

NATO rīko militārās mācības pie Krievijas robežas

Vācija apņemas Ukrainai sniegt pilnīgu finansiālu un militāru atbalstu. Vācijas kanclers Olafs Šulcs otrdien solīja, ka viņa valsts pilnībā atbalstīs Ukrainu, saskaroties ar Krievijas uzbrukumu. Bet šo atbalstu iemiesos tās Rietumu sabiedrotie, jo Vācijas armijai nav “vajadzīgo rezervju”.

Viņš izvirzīja apsūdzības pēc virtuālas konferences ar prezidentiem Džo Baidenu, Emanuelu Makronu un Andrē Dudu. Pasākumā piedalījās arī Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) sekretārs Jenss Stoltenbergs un Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena.

Krievija sāk savas īpašās militārās operācijas otro posmu Ukrainā. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs otrdien paziņoja par speciālās militārās operācijas Ukrainā otrā posma sākumu.

Tās mērķis ir Doņeckas un Luganskas pašpasludinātajās tautas republikās dzīvojošo iedzīvotāju pilnīga atbrīvošana. Lai to panāktu, norādīja Lavrovs, Krievijas spēki izmantos tikai konvencionālos ieročus.

Ziņu aģentūra Ukrinform vēstīja, ka 24.februārī aizsāktā konflikta ar Krieviju rezultātā tika bojāti līdz 30 procentiem Ukrainas infrastruktūras. Karadarbības rezultātā ir iznīcināti vai sabojāti 300 tilti un vairāk nekā 8000 kilometru ceļu, vēsta Ukrainas infrastruktūra. Ministrs Oleksandrs Kubrakovs.

Ukrainas valdība aplēsusi, ka konflikta dēļ valsts infrastruktūrai radīto tiešo zaudējumu izmaksas varētu sasniegt 100 miljardus dolāru.

Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs Antonio Gutērrešs lūdz Krievijai un Ukrainai četru dienu pamieru saistībā ar pareizticīgo Lieldienām. Šis pamiers var tikt saskaņots ar Starptautisko Sarkanā Krusta komiteju, strādās, lai evakuētu civiliedzīvotājus, kā arī ļaus humānās palīdzības nokļūšanai Mariupolē, Hersonā, Doņeckā un Luganskā.

ANO humānās palīdzības koordinators Martins Grifits sacīja, ka priekšlikumu atbalsta Ukrainas Baznīcu padome, kurā ietilpst katoļi, pareizticīgie, musulmaņi un ebreji.

READ  Latvijas Centrālā banka piedāvā optimistiskāku prognozi / rakstu

Viņš uzsvēra, ka “simtiem tūkstošu dzīvību ir apdraudēta… ieroči ir apklusināti”, norādot, ka aptuveni 12 miljoniem cilvēku Ukrainā nepieciešama humānā palīdzība.

Pirmdien Grifits sacīja, ka ir pesimistisks par pamiera iespējamību, jo abas puses pat neapsēžas, lai runātu. Tomēr viņš cerēja uz Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdoana starpniecības centieniem.

Zelenskis atkal ierosina pagarināt karastāvokli. Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis iesniedza parlamentam likumprojektu par kara stāvokļa turpmāku paplašināšanu valstī. Ja likumdevēji pieņems likumprojektu, karastāvoklis tiks pagarināts uz diviem mēnešiem, līdz 24.jūnijam.

Kijeva ieviesa karastāvokli pēc tam, kad Krievija 24.februārī sāka īpašu militāru operāciju pret Ukrainu. 15. martā Augstākā Rada nobalsoja par karastāvokļa pagarināšanu līdz 25. aprīlim.

Latvija aizliegs Krievijas gāzes iegādi un veicinās LNG projektu. Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs otrdien sacīja, ka viņa valsts mainīs Enerģētikas likumu, lai gada beigās nepieļautu formālu Krievijas gāzes iepirkšanu. Tomēr šis priekšlikums vēl ir jāapstiprina parlamentam.

Viņa valdība ir principā piekritusi iepirkt gāzi nākamajam rudenim un ziemai no Klaipēdas LNG termināļa Lietuvā un peldošā SDG termināļa Igaunijā, ko Igaunija un Somija ekspluatēs kopīgi.

Ekonomikas ministrija līdz 31.maijam izskatīs privātā sektora priekšlikumus, lai Latvijas piekrastē virzītu sauszemes SDG termināļa būvniecību un gāzes pārveidošanu gāzē. Lai piesaistītu šos investorus, Vitenbergs pirms dažām nedēļām devās uz ASV.

Kanāda iekļāvusi Putina meitas jaunā sankciju kārtā. Divas meitas, kurām ir piemērotas sankcijas, ir Katerina Vladimirovna Tihonova un Marija Vladimirovna Voroncova. Pēdējo nedēļu laikā tos sankciju sarakstos iekļāvusi Eiropas Savienība, ASV, Lielbritānija un Japāna.

Kanāda arī noteica sankcijas pret Pīteru Avenu, kurš līdz šā gada martam vadīja Krievijas lielāko komercbanku Alfa-Bank; Oļegs Boiko, Finstar Financial Group prezidents un Mihails Frīdmans, Alfa-Bank līdzdibinātājs, kurš dzimis Ukrainā un kuram ir Krievijas un Izraēlas dubultpilsonība.

READ  Igaunijas investors pārņem Latvijas slavenos Lido restorānus / Article

Jaunā sankciju kārta skar arī bijušo profesionālo riteņbraucēju un Arety International Group prezidentu Igoru Makarovu; Elvīra Nabiuļina, Krievijas Centrālās bankas vadītāja. Sergejs Roldugins, personīgais Putina draugs; Marija Lavrova, Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova sieva un meita Jekaterina Vinokurova.

Angelica Johnson

"Tīmekļa praktizētājs. Sašutinoši pazemīgs ēdiena entuziasts. Lepns twitter advokāts. Pētnieks."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Back to top