Moody’s apstiprināja Maltai A2 stabilu reitingu, sakot, ka tā sagaida, ka Maltas ekonomika atgūsies no pandēmijas bez lielām pastāvīgām rētām un valsts finanšu kontroles.
Reitingu aģentūra norādīja, ka “joprojām pastāv institucionālas problēmas, kas saistītas ar tiesiskumu, korupcijas kontroli un naudas atmazgāšanas uzraudzību”, lai gan tā piebilda, ka “valdība ir sākusi reformu procesu, lai risinātu šos jautājumus”.
Tā paziņoja, ka sagaida, ka šie reformu centieni turpināsies, vienlaikus ierobežojot finanšu sektora sistēmiskos riskus, “tostarp tos, kas saistīti ar naudas atmazgāšanu un teroristu finansēšanu”.
Kā salas stiprās puses tika uzskaitīti Maltas spēcīgās ekonomiskās izaugsmes rekordi, augsts bagātības līmenis un mērens valsts parāda slogs.
Tomēr, pēc Moody’s teiktā, Maltai ir jāstrādā ar institucionālajiem izaicinājumiem, kas saistīti ar tiesiskumu un korupcijas kontroli, savukārt sala ir neaizsargāta arī no ārējiem satricinājumiem tās mazā izmēra un lielās atvērtības pakāpes dēļ.
Maltas finansiālā spēka pakāpe ir par vienu pakāpi augstāka nekā Polijai (A2 ir stabila), bet par vienu grādu zemāka nekā Latvijai un Lietuvai (pozitīvs A3).
Valdība atzinīgi novērtēja pārskatīšanu, sakot, ka tā turpmākajos mēnešos turpinās strādāt, lai stiprinātu salas ekonomisko noturību, vienlaikus uzlabojot valsts iestādes.
Tviterī premjerministrs Roberts Abela paziņoja, ka Maltas reformas ietekmē.
Finanšu ministrija atzinīgi novērtēja ziņojumu un uzsvēra ziņojumā iekļauto piezīmi, kurā norādīts, ka “valstij kopumā ir izdevīga spēcīga institucionālā vide”.
Viss reitingu aģentūras citāts bija šāds: “Lai arī Maltā joprojām pastāv bažas par korupcijas novēršanu, jurisdikcijas mazais lielums var būt institucionālo spēju ierobežojums, kopumā valstij ir izdevīga spēcīga institucionālā vide, ko atbalsta dalība ES un Eirozona.
Ministrija nepieminēja aģentūras brīdinājumu par institucionālo izaicinājumu turpināšanu.
Moody’s paziņoja, ka sagaida, ka Maltas ekonomika 2020. gadā saruks par 7,8 procentiem, kas ir piektais lielākais kritums eirozonā, pamatojoties uz pašu aģentūru.
Tas ir pesimistiskāks viedoklis, nekā Moody’s iepriekš bija gaidījis AprīlisKad aģentūra gaidīja samazinājumu par 3,8 procentiem.
Epidēmijas radītie riski
Valdības parāda attiecība pret IKP no 2011. līdz 2019. gadam strauji samazinājās, bet koronavīrusa uzliesmojums 2020. gadā ievērojami pasliktināja izaugsmi un fiskālos rādītājus.
Saskaņā ar ziņojumu epidēmija un pasākumi, kas veikti, lai apturētu tās izplatību, Maltas ekonomikai 2020. gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu saruka par 9,9 procentiem no IKP, kas ir nedaudz labāk nekā 16,1 procents gadā. – Gada sarukums otrajā ceturksnī.
Ekonomikas lejupslīdi lielā mērā noteica neto eksporta kritums un galvenokārt straujais tūrisma kritums, kaut arī pērn samazinājās arī privātais patēriņš un investīcijas.
Lai gan kopš 1. jūlija ir atļauts ceļot uz un no lielākās daļas Eiropas Savienības dalībvalstu uz Maltu, kā arī daudzām valstīm, kas nav ES dalībvalstis, vasaras pīķa mēnešos no jūlija līdz septembrim ir nedaudz pieaudzis tūristu skaits, kopējais tūristu skaits tūristu skaits ir samazinājies. Ārzemnieku skaits 2020. gadā pieauga par trim ceturtdaļām salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.
Līdz ar to lielāko daļu no kopējās bruto pievienotās vērtības krituma 2020. gada trešajā ceturksnī veicināja tūrisma tirdzniecība, transporta, izmitināšanas un pārtikas nozare.
Izaugsmes atjaunošanās ir atkarīga no tūrisma
Moody’s sagaida, ka šogad izaugsme atjaunosies līdz 5,1 procentam no IKP, tomēr tas ir atkarīgs no tūristu ierašanās 2021. gada otrajā pusē, salīdzinot ar 2020. gadu, īpaši vasaras pīķa sezonā.
Ziņojumā norādīts, ka, neraugoties uz pašreizējo masveida vakcinācijas programmu izplatīšanos visā Eiropas Savienībā un Apvienotajā Karalistē – divās galvenajās tūristu izcelsmes valstīs uz Maltu -, joprojām nav skaidrs, vai vakcinācija virzīsies uz priekšu un būs pietiekami efektīva, lai varētu ātri atsākt starptautisko tūrismu mēnešu laikā.
Ziņojumā norādīts, ka Maltā ir visaugstākais vakcinācijas līmenis starp Eiropas kolēģiem, jo uz 100 cilvēkiem tiek piešķirtas 7,2 vakcinācijas devas, salīdzinot ar 3,35 visā Eiropas Savienībā.
Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas un elastīgā māksla
Profesionālās, zinātniskās un tehniskās darbības sektors, kas bija galvenais virzītājspēks Maltas ekonomikas straujajai izaugsmei gados, kas bija pirms epidēmijas, arī samazinājās katru gadu.
Turpretī lielākā daļa citu ekonomikas nozaru ir izrādījušās salīdzinoši izturīgas, teikts ziņojumā.
Jo īpaši informācijas, komunikācijas, mākslas un izklaides sektors, kas ietver Maltas lielo spēļu nozari un ir vēl viens nozīmīgs pirmspandēmijas izaugsmes virzītājspēks, 3. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu bija pozitīvs.
Neatkarīga prese maksā naudu. Maltas atbalsta laiki Kafijas cena.
Atbalsti mūs
