Malta (A2 negatīva), Kipra (Ba1 stabila), Portugāle (Baa2 stabila), Slovēnija (A3 stabila) un Horvātija (Baa2 stabila) ir visvairāk apdraudētas, jo tajās, visticamāk, pārejošs cenu pieaugums kļūs pastāvīgs un tām būs salīdzinoši zemas politiskās iespējas. Saskaņā ar reitingu aģentūras Moody’s datiem.
Aģentūra ziņojumā norāda, ka, lai gan Itālija (Baa3) ir stabila, Francija (Aa2 stabila) un Spānija (Baa1 stabila) ir mazāk pakļautas inflācijai, jau tā augstajam parāda līmenim, augstai mainīgajām likmēm un lieliem kapitāla un procentu maksājumiem nākamajā periodā. 12 mēneši palielina risku.
Lai gan šķiet, ka Grieķija (Baa3 stabila) un Rumānija (Baa3 stabila) ir mazāk pakļautas raksturīgajam inflācijas scenārijam, to politiskās spējas cīnīties ar stagflācijas ciklu ir vienas no vājākajām ES.
Tomēr visas ES dalībvalstis novirzās no vēsturiskajām inflācijas tendencēm, un pašreizējā inflācija ir vismaz par 3,7 standartnovirzēm virs vidējās aprēķinātās inflācijas pēdējo 10 gadu laikā. Eiropas Savienībā un eirozonā pašreizējie inflācijas līmeņi ir 4,6 un 4,3 standartnovirzes virs vidējās vidējās inflācijas. Novirze 2022. gada jūnijā bija lielākā Latvijā (5,5), kam seko Čehijas Republika (Aa3) stabils (5,2), Portugāle (Baa2 stabils) (5,2), Zviedrija (Aaa stabils) (5,2) un Dānija (Aaa stabils) (5,2) (5.1) . Vismazākās novirzes uzrādītas Nīderlandē (Aaa stabils) (3,7), Kiprā (Baa1 stabils) (3,7), Rumānijā (3,8) un Spānijā (Baa1 stabils) (3,9) (3,9). Trīs lielākās Eiropas ekonomikas Vācija (Aaa stabila), Itālija un Francija pašlaik ziņo par saskaņotu patēriņa cenu inflāciju, kas ir sasniedzis vai tuvu augstākajam līmenim kopš saskaņoto cenu indeksu pieejamības 1997. gadā.
