Pētījumi ir parādījuši, ka Īrijai ir samērā lielas galvassāpes par izdevumiem izglītībai, ieskaitot 3. līmeņa absolventus vairāk nekā vairumam viņu vienaudžu Eiropas Savienībā, taču tā cieš no sliktas profesionālās apmācības.
Moody’s Investment Services veiktā analīze rāda, ka valsts tērē mazāk nekā daudzi tās partneri Eiropas Savienībā, lai sasniegtu labākus trešā līmeņa rezultātus, taču tas rada jautājumus par jauniešu vēlmi darbaspēkam pamest izglītību.
Īrija izglītībai tērē nedaudz virs ES vidējā līmeņa (12,6% no kopējiem valdības izdevumiem, salīdzinot ar aptuveni 10% ES), un tai ir otrs augstākais augstskolu absolventu rādītājs (46,2% no 20 līdz 34 gadiem) Eiropas Savienībā.
Kiprā ir visaugstākais trešā līmeņa absolventu īpatsvars (52,3%) Eiropas Savienībā. Ziemeļvalstīs absolventu līmenis svārstās no 30 procentiem līdz 40 procentiem, kurus bieži uzskata par izglītības modeļiem, kas atspoguļo relatīvi zemo profesionālās apmācības līmeni šeit.
“Liela daļa cilvēku ar augstāko izglītību ne vienmēr nozīmē labākus darba tirgus rezultātus,” otrdienas piezīmē teica Moody’s analītiķi.
Skaitļi rāda, ka Īrija PISA starptautiskajā studentu novērtējuma reitingā ieguva tikai aptuveni pusi labāk nekā tās Ziemeļvalstu kaimiņi. ESAO Starptautiskā studentu novērtēšanas programma (PISA) mēra 15 gadus vecu bērnu spēju izmantot savas zināšanas un prasmes lasīšanā, matemātikā un dabaszinātnēs, lai risinātu reālās dzīves problēmas.
Moody’s otrdienas piezīmē teica, ka Īrijai ir “neitrāla vai zema izglītības riska pakāpe”, kas nozīmē, ka izglītība nemazina valsts kredītspēju.
Tomēr Īrijā ir liela atšķirība nodarbinātības līmeņos starp otrā un trešā līmeņa kvalifikāciju ieguvējiem.
“Īrijā, Latvijā un Grieķijā to cilvēku nodarbinātības līmenis, kuriem ir vispārējā vidējā izglītība, ir augstāks nekā profesionālās vidējās izglītības nodarbinātības līmenis. Tikmēr atšķirība starp darba tirgus rezultātiem augstākajā un vidējā profesionālajā izglītībā ir vislielākā šajās valstīs.
“Tas norāda, ka profesionālo programmu pievienotā vērtība šajās valstīs no darba tirgus viedokļa ir ierobežota.”
Ziemeļvalstis, Polija un Slovēnija ir labākās 27. Eiropas Savienības dalībnieces kopvērtējumā, kā rezultātā tiek iegūti labāki rezultāti pamat priekšmetos (lasīšana, matemātika, dabaszinības).
Moody’s sacīja, ka Eiropas Savienībā ir tikai trīs valstis – Dānija, Somija un Zviedrija -, kur izglītībai ir pozitīva ietekme uz suverēnu reitingu.
Tiešsaistes redaktori
