Precīzas naudas summas, kas ietaupāmas caur ministriju budžeta izdevumu revīziju, Latvijas premjers Krišannis Karišs nav gatavs nosaukt. Tomēr par iepriekšējiem gadiem pieejamā informācija liecina, ka ministrijām katru gadu paliek neizmantoti vidēji 100 miljoni eiro budžeta līdzekļu.
Karišs intervijā TV3 sacīja, ka viņa otrās valdības galvenais mērķis pirmajās 100 viņa pilnvaru dienās ir nodrošināt ātru valsts budžeta apstiprināšanu. Galu galā tas tika panākts, taču joprojām pastāv cerības, ka tiks atrasta papildu nauda, ko novirzīt veselības aprūpei un izglītībai. Politiķis ir pārliecināts par vienlaicīgu reformu nepieciešamību skolās un slimnīcās. Abi ir jāiesniedz apstiprināšanai valdībā tuvāko nedēļu laikā.
Turklāt visām ministrijām ir pienākums pārskatīt izdevumus, lai rastu papildu finansējumu, kas nepieciešams veselības aprūpei un izglītībai.
Kariņš neminēja nekādas konkrētas summas, kuras viņš grasījās iegūt ar šo akciju. Viņš ir teicis, ka katru gadu aptuveni 100 miljoni eiro budžeta naudas paliek neizmantoti. Šo summu var pārskaitīt veselības aprūpei un izglītībai.
Premjers norādīja, ka ministrijas līdz šim vairāk koncentrējas uz budžeta līdzekļu sadali un mazāk meklē iespējas, kā ietaupīt.
Viņaprāt, ir tikai divas alternatīvas – palielināt nodokļus vai aizņemties vairāk naudas. Abus variantus Kariņš raksturoja kā ekonomiski nevēlamus. Valdība centās ietaupīt dažādu ministriju budžetos. Diemžēl šie mēģinājumi nereti beidzās ar šo ministriju izteikumiem, ka to budžetā naudu nevar taupīt.
Runājot par banku operācijām, Karišs kārtējo reizi sacīja, ka bankas Latvijā nesniedz pietiekami daudz kredītu tautsaimniecībai un ģimenēm. Viņš arī sacīja, ka Latvijā ir augstākās kredītu un zemākās noguldījumu likmes Eiropas Savienībā.
Viņš sacīja, ka valdības mērķis nav ieviest jaunas maksas bankām, bet gan nodrošināt, lai tās labāk pilda savus pienākumus.
Karišs sacīja, ka bankām vajadzētu pārskatīt savu politiku un samazināt procentu likmes, lai tās līdzsvarotu ar valdības maksāto procentu likmi, piebilstot, ka “solidaritātes nodoklis ir uz galda”.
Kā ziņots iepriekš, Karičs lika visām ministrijām pārskatīt savus izdevumus, lai rastu papildu finansējumu, kas nepieciešams veselības aprūpei un izglītībai.
Valsts budžeta apstiprināšana. Gan Veselības ministrija, gan Izglītības un zinātnes ministrs ir apņēmušās īstenot būtiskas izmaiņas savās specializācijas jomās, lai padarītu abas sistēmas efektīvākas un ļautu nodrošināt mūsu iedzīvotājiem pieejamus un kvalitatīvus pakalpojumus. Mums ir plāni reorganizēt skolu tīklu un slimnīcu klasifikāciju,” apstiprina Karičs.
“Lai rastu papildu finansējumu šīm divām prioritārajām nozarēm, esmu uzdevis visām ministrijām pārskatīt attiecīgos budžeta izdevumus. Šī informācija tiks iesniegta Finanšu ministrijai, kas to apkopos un ziņos valdībai,” sacīja premjers.
Lasiet arī: Armijas pārtikas iepirkumu komitejas priekšsēdētājs tiek atstādināts no amata notiekošā skandāla dēļ
