Mīlestības vēstule rupjmaizei Latvijā

Ikvienam savā arsenālā ir vajadzīga droša recepte piedevām, it īpaši svētku laikā vai jebkurā laikā, kad jūsu māju apmeklē cilvēku bari. Šis taupīgais gadsimtu mijas maizes pudiņa variants ir viens no labākajiem veidiem, kā viegli, lēti un ar minimālu satraukumu pabarot lielu cilvēku grupu, lai panāktu maksimālu efektu.

Strata, protams, attiecas uz slāņiem, kas ir slāņa struktūra: grauzdiņa vai novecojušās maizes kubiņus (vai, būsim godīgi, novecojušo) pārklāj ar kaut ko līdzīgu sēnēm, šķiņķi vai desu un sieru, un tad visa konstrukcija ir aplieta ar olu krēma maisījumu.Krējums ir no olām un piena, un manā gadījumā: skābais krējums. Strata triumfējoši atgriezās 80. gados, kad Džūlija Ruso un Šeila Lūkinsa to iekļāva vienā no savām vislabāk pārdotajām pavārgrāmatām “Sudraba aukslēja”, kad mana ģimene to padarīja par Ziemassvētku vai Boksa dienas galveno daļu. Tas ir ideāls “dzēšpapīrs”, ja tas ir trakulīgs svētku vēlās brokastis vai ja esat tikko svinējis iepriekšējā vakarā: tas liek jums atgriezties kartē. Strata pievilcība man ir tāda, ka es varu to iepriekš salikt, pēc tam ļaut tai ilgi mirkt nakti, un tikai nākamajā rītā tas jāieliek cepeškrāsnī, un var! Es esmu saimnieks ar visvairāk!

Strata bija ekskluzīva atpūtai vai atvaļinājumam līdz 2017. gadam, kad mēs ar vīru vairākus mēnešus dzīvojām Latvijas galvaspilsētā Rīgā. Cilvēkam, kuru interesē ēdiens, vikingi un viduslaiku arhitektūra, tas bija sapņa piepildījums. Negaidīju, kad izpakošu somu, bet devos taisnā ceļā uz slaveno Rīgas Centrāltirgu, kas datēts ar Hanzas laiku, bet šodien atrodas trīs milzīgos Otrā pasaules kara laika aviokompāniju pakaramos. Tas bija pietiekami pārliecinoši, tāpat kā manos iecienītākajos Maskavas tirgos, lai es justos kā mājās ar zelta zobiem miesniekiem, kas uz nevīžīgajiem gaļas klučiem aizlīmē veselas jēra malas, rozā sievietes grauzdētos priekšautiņos virs neilona jakām, kas pārdod biezu skābo krējumu un bagātīgu sviestu, un istaba Pilnīga sālītām un kūpinātām zivīm. Taču veikalā bija arī jauni ēdieni, piemēram, gards cidoniju sīrups, kuriozs eliksīrs ar nosaukumu “balzams” un apbrīnojami lieli biezas un skābas rupjmaizes kukulīši, kas ir latviešu virtuves pazīme.

READ  Cikos ir Eiropas futbola kvalifikācijas spēles? Informācija par biļetēm, cīņas biļete un kā skatīties un straumēt Cedric Doumbe vs Jordan Zebo

Sākumā mēs ar vīru cīnījāmies, lai tiktu pie pusklaipiņa Latvijas rudzu, pirms tie sāka sacietēt. Bet, kad sāku tuvāk iepazīt Rīgas gardumus, es uzzināju, kā šie atjautīgie un klusi izgudrojošie cilvēki izmanto maizes pārpalikumus, pirms tā sabojājas: sausiņus, rīvmaizi, grauzdiņus un visgaršīgākos no saviem gardajiem maizes pudiņu desertiem. Toreiz es sāku spēlēties ar šīm idejām savā Rīgas virtuvē, un tā attīstījās šī slāņveida versija. Kamēr es to baudīju ar šķiņķi un desu, es atklāju, ka kūpinātas zivs pārslas eļļā, sāls kaperi, asie puravi un zaļie sīpoli sniedz vislabāko kontrastu ar unikālo biezas, skābas un patiesi gardas rupjmaizes garšu.

Tālākais varbūt nav recepte, tik daudz mīlestības vēstule Rīgas brīnišķīgajai ēšanas kultūrai, kas katru dienu padara par svētkiem.

Prunella Bishop

"Radītājs. Kafijas cienītājs. Interneta cienītājs. Organizators. Popkultūras geek. TV ventilators. Lepns foodaholic."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top